Vēlēšanas 2026 → 4. ZZS

Politika · Latvija · 2026

ZZS: kā zaudēt ministru un paturēt ministriju

Kā Zaļo un Zemnieku savienība divdesmit četros gados uzbūvēja vienu no Latvijas izturīgākajām varas konstrukcijām.

Jānis Knēziņš · Publicēts: 15.07.2026 · Faktu bāze fiksēta: 14.07.2026

2026. gada 14. maijā, agri no rīta, izmeklētāji sāka kratīšanu zemkopības ministra Armanda Krauzes dzīvesvietā. Līdz vakaram premjere Evika Siliņa bija viņu atlaidusi no amata un pieteikusi pati savu demisiju. Valdība krita.

Divas nedēļas vēlāk Saeima apstiprināja jaunu valdību. Un tajā Zemkopības ministrijas portfelis atkal piederēja ZZS — tikai ar citu vārdu pie durvīm: Uldis Augulis.

Partija zaudēja ministru. Ministriju tā nezaudēja: jaunajā valdībā ZZS saglabāja zemkopības, ekonomikas un labklājības portfeļus (MK oficiālais paziņojums, 28.05.2026).

Šis viens gājiens — divu nedēļu laikā, politiskās krīzes vidū, ar kriminālprocesu fonā — pasaka par Zaļo un Zemnieku savienību vairāk nekā jebkura programma. Šis raksts mēģina saprast, kā šāda konstrukcija radās, kā tā darbojas un vai 2026. gada 3. oktobrī vēlētājs balsos par jaunu partiju ar jaunu līderi — vai par to pašu sistēmu ar jaunu seju.

Raksts nemēģina pateikt, vai ZZS ir laba vai slikta partija. Tas mēģina atbildēt uz pārbaudāmu jautājumu: kur šīs partijas vara faktiski atrodas, kā tā dokumentēti darbojusies un ko no tā vēlētājs var pārbaudīt pats.

Politiskās saknes: partija, kas vecāka par valsti

Latvijas Zemnieku savienība pēc pašas partijas vēstures izklāsta dibināta 1917. gadā — pirms Latvijas Republikas pasludināšanas (lzs.lv). Starpkaru periodā tā bija viena no valsts centrālajām partijām; tās biedrs Kārlis Ulmanis — četrkārtējs Ministru prezidents. Padomju okupācija partiju likvidēja; tās darbība atjaunota 1990. gada 5. jūlijā (lzs.lv).

Šī vēsture nav dekorācija. Tā ir daļa no atbildes uz jautājumu, kāpēc LZS kodols līdz šim nav sadalījies, kamēr apkārtējā konstrukcija mainījusies vairākkārt: partijai ir identitātes rezerve, kādas nav nevienam citam mūsdienu Latvijas politiskajam spēkam.

Latvijas Zaļā partija — otrs sākotnējais balsts — izveidota 1990. gadā; tās precīzs dibināšanas datums publiski pieejamos primārajos avotos šai izpētei nav fiksēts, un tas šeit godīgi atzīmēts kā robs, nevis aizpildīts ar minējumu.

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS konstrukcijas kodolam ir simts gadu ilga institucionāla atmiņa. Tas nav jauns politisks projekts, kas var vienkārši izjukt — un tas maina visu turpmāko analīzi.

2002: apvienība, kas radās aritmētikas dēļ

ZZS dibināšanas statūti apstiprināti 2002. gada 30. jūlijā, un apvienība reģistrēta 7. augustā; dibinātājas — Latvijas Zemnieku savienība un Latvijas Zaļā partija (Latvijas Vēstnesis, A+ līmenis). Iemesls bija vienkāršs un publiski atzīts: atsevišķi abas partijas riskēja nepārvarēt 5% barjeru; kopā — pārvarēja. Konstrukcijai kā sadarbības partneri piesaistījās arī reģionālie spēki, tostarp Ventspils mēra Aivara Lemberga “Latvijai un Ventspilij” — svarīga nianse: publiski pieejamie dokumenti to rāda kā sadarbības partneri, nevis apvienības juridisku biedru.

8. Saeimas vēlēšanās 2002. gada 5. oktobrī ZZS ieguva 93 759 balsis, 9,47% un 12 mandātus (CVK). Ingrīda Ūdre kļuva par Saeimas priekšsēdētāju. 2004. gada 9. martā Indulis Emsis (LZP) kļuva par Ministru prezidentu (MK vēsture) — pirmo zaļās partijas premjeru Eiropā, kā toreiz rakstīja.

Ievērojiet secību jau šeit: apvienība ar 12 mandātiem — vienu no mazākajām frakcijām — pusotra gada laikā ieņēma gan Saeimas priekšsēdētājas, gan premjera amatu. Spēja pārvērst mandātus amatos no paša sākuma pārsniedza mandātu skaitu.

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS no pirmās dienas bija nevis ideoloģisks projekts, bet varas aritmētikas risinājums — un tas strādāja labāk, nekā aritmētika viena pati paredzētu.

Vēlēšanu un valdību hronoloģija: divdesmit četri gadi ciklos

Pilna ZZS Saeimas vēlēšanu rinda, visa no CVK oficiālajiem datiem (A+ līmenis):

Aiz šīs tabulas ir pieci atšķirīgi politiskie cikli, un katrs no tiem kaut ko pierāda.

Pirmais cikls (2002–2006): ienākšana un tūlītēja konversija. Ar 12 mandātiem — vienu no mazākajām frakcijām — ZZS ieguva Saeimas priekšsēdētājas amatu (Ūdre) un pusotra gada laikā arī premjeru: 2004. gada 9. martā valdību sāka vadīt Indulis Emsis. Viņa kabinets politiski krita tā paša gada 28. oktobrī, kad Saeima pirmajā lasījumā noraidīja 2005. gada budžetu — kas ir pielīdzināms neuzticības izteikšanai —, un formāli darbu beidza 2. decembrī (Saeimas stenogramma, MK vēsture). Bet precedents bija radīts — apvienība, kas tikko pārkāpusi 5% barjeru, spēja nosēdināt savu cilvēku valdības priekšgalā.

Otrais cikls (2006–2011): izaugsme un krīzes izturība. 2006. gadā ZZS gandrīz dubultoja rezultātu (16,71%, 18 mandāti) un palika Kalvīša koalīcijā. Tad nāca finanšu krīze, kas nogremdēja Tautas partiju un pārzīmēja visu politisko lauku — bet ZZS izgāja tai cauri, paliekot arī Godmaņa un Dombrovska valdībās. 2010. gadā, valsts smagākās taupības vidū, ZZS sasniedza vēsturisko maksimumu: 190 025 balsis, 22 mandāti. Partija, kas sēdēja krīzes valdībās, vēlēšanās pieauga — tas ir retums, kas prasa skaidrojumu, un ticamākais ir tās vēlētāju ģeogrāfija: lauku bāze, kas balso par vietējām sejām, ne par makroekonomikas rādītājiem.

Trešais cikls (2011–2014): Zatlera trieciens un pirmā opozīcija. 2011. gada 23. jūlijā tautas nobalsošana atlaida 10. Saeimu — Valsts prezidenta Zatlera iniciatīva, kas bija tieši vērsta pret tā dēvēto oligarhu ietekmi, tostarp Lemberga faktoru. Ārkārtas vēlēšanās ZZS zaudēja deviņus mandātus (12,22%, 13) un pirmo reizi kopš dibināšanas palika ārpus valdības. Šeit redzams modelis, kas atkārtosies: kad nacionālā dienaskārtība ir vērsta pret ZZS asociēto varas modeli, partija krīt; kad tā izbalē — atgriežas.

Ceturtais cikls (2014–2018): atgriešanās un pašas premjers. 2014. gadā ZZS atguva gandrīz visu (19,53%, 21 mandāts) un atgriezās valdībā pie Straujumas; 2016. gadā Māris Kučinskis (Liepājas partija — toreizējais ZZS partneris) kļuva par premjeru. Portfeļu paplašināšanās sākās jau Straujumas laikā — Dana Reizniece-Ozola kļuva par ekonomikas ministri 2014. gada novembrī, Raimonds Bergmanis par aizsardzības ministru 2015. gada jūlijā — un kulmināciju sasniedza Kučinska valdībā, kur Reizniece-Ozola vadīja Finanšu ministriju (2016–2019) un Bergmanis palika aizsardzībā līdz 2019. gada janvārim (EM/FM/AM ministru vēstures). Tas ir vienīgais periods, kad ZZS konstrukcijas portfeļi sniedzās tālu pāri tradicionālajam kodolam — un tas sakrīt ar partijas spēcīgāko mandātu pozīciju.

Piektais cikls (2018–2026): kritums, šķelšanās, atkopšanās. 2018. gadā — gadu pēc Rīdzenes sarunu publiskošanas — ZZS zaudēja gandrīz pusi vēlētāju (9,91%, 11 mandāti) un četrus gadus pavadīja opozīcijā Kariņa valdību laikā. 2022. gadā, jau pēc šķelšanās un ar pirmajā instancē notiesāto Lembergu kā kandidātu, tā atkopa 16 mandātus, 2023. gada septembrī atgriezās Siliņas valdībā ar četriem portfeļiem — un 2026. gada maijā, pašas ministra kriminālprocesa vidū, pārsēdās Kulberga koalīcijā, nezaudējot Zemkopības ministriju.

Šo ciklu kopsavilkums vienā teikumā: divdesmit četros gados ZZS ir bijusi valdībā pie deviņiem premjeriem, opozīcijā tikai divus posmus, un ne reizi ilgāk par vienu Saeimas ciklu. Un vēl viens skaitļu pāris, kas rāda šīs varas dabu no pretējās puses: Eiropas Parlamenta vēlēšanās, kur nav vietējo apgabalu un vietējo seju, ZZS rezultāti ir 4,26% (2004), 3,72% (2009), 8,26% un viens mandāts Ivetai Grigulei (2014), 5,34% (2019), 7,68% bez mandāta (2024) — trīs reizes no piecām zem barjeras. Partija, kas Saeimas vēlēšanās nekrīt zem 9%, Eiropas biļetenā sarūk uz pusi.

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS vēlēšanu vēsture nav lejupslīdes stāsts — tā ir svārstība ap stabilu lauku bāzi, ko satricina tikai tieši pret tās varas modeli vērstas nacionālās kampaņas (2011, 2018) un kas atjaunojas, tiklīdz uzmanība novēršas. 2026. gada 3. oktobris parādīs, vai šis mehānisms darbojas arī bez Lemberga vārda kampaņā.

Formālā struktūra pret faktisko ietekmi

Cikli rāda, ko šī konstrukcija dara. Nākamais jautājums ir, kas to vada — un ZZS formālā uzbūve ir trīs līmeņos, kurus ir vērts nosaukt tieši, jo mediji tos regulāri jauc. Apvienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs kopš 2018. gada ir Armands Krauze (precīzs ievēlēšanas datums publiski nav fiksēts); viņš līdz 2023. gada pavasarim vienlaikus vadīja arī Latvijas Zemnieku savienību. Kopš 2023. gada pavasara LZS — apvienības lielākās partijas — valdes priekšsēdētājs ir Viktors Valainis. Saeimas frakciju kopš 2023. gada vada Harijs Rokpelnis (pirms tam, 2022–2023, frakciju vadīja Valainis). Daiga Mieriņa ir Saeimas priekšsēdētāja — tas ir valsts, nevis partijas amats. Un premjera amata kandidāts ir vēl viena, atsevišķa politiska loma.

Piecas dažādas lomas. Vēsturē tās reti ir sakritušas vienā cilvēkā — un tieši šī izkliede ir viens no iemesliem, kāpēc jautājums “kurš ZZS patiesībā izlemj” tik ilgi palicis bez skaidras atbildes.

ZZS vadošās amatpersonas un to lomas.

Amati uz 2026. gada 14. jūliju. Avoti: MK, LSM, zzs.lv, Saeima.

Faktiskās ietekmes jautājumā jābūt godīgiem par pierādījumu robežām. Publiskajā telpā gadiem apgalvots, ka ZZS lēmumu centrs atradies Ventspilī. Daļa no šī apgalvojuma balstās dokumentos: 2017. gada augustā žurnāls IR publicēja Rīdzenes sarunu atšifrējumus — viena fragmenta virsraksts bija citāts “Lembergu par premjeru, bļaģ” (IR, 03.08.2017; medija publicēts atšifrējums, ne tiesas autentificēts ieraksts). Daļa balstās vērtējumos, kas ir interpretācija, ne fakts. Datu audits 2026. gada jūlijā formulē skaidri: nav atrasts pierādījums, ka Lembergs jebkad būtu ieņēmis ZZS vai LZS juridisku amatu. Dokumentēta ir sadarbība, piecas premjera kandidatūras un ietekme Ventspils pašvaldībā — ne juridiska kontrole pār apvienību.

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS formālā struktūra ir daudzslāņaina, bet caurspīdīga. Jautājums “kurš faktiski izlemj” lielu daļu vēstures palicis bez dokumentētas atbildes — un tieši šī neskaidrība bijusi viena no partijas politiskajām izmaksām.

Pašvaldību varas tīkls: kur ZZS vara faktiski dzīvo

ZZS vēlēšanu ģeogrāfija stāsta konsekventu stāstu: vājš rezultāts Rīgā, spēcīgs — reģionos. 2011. gada vēlēšanās ZZS Rīgā neieguva nevienu mandātu, bet valstī kopā — trīspadsmit (Latvijas Vēstnesis). Šī nodaļa apraksta divus dokumentētus šī tīkla mezglus un mehānismu, ar kuru vietējā vara pārvēršas nacionālajā.

Ventspils: garākais varas stāsts Latvijas pašvaldību vēsturē. Aivars Lembergs partiju “Latvijai un Ventspilij” vada kopš 1994. gada (Latvijas Vēstnesis, 05.03.2026), un pilsētu viņš faktiski vadīja jau kopš astoņdesmito gadu beigām. Pēc sankcijām un pirmās instances sprieduma mēra amatu viņš ieņemt vairs nevar — bet vara Ventspilī no L&V nav aizgājusi: 2025. gada jūnijā domi atkārtoti vada Jānis Vītoliņš, un Lembergs — tagad “vienkāršs” domes deputāts un Sociālo lietu komitejas priekšsēdētājs — viņu izvirzīja un balsoja par viņu (Ventspils pašvaldības paziņojums, 20.06.2025). Personai piemērotie ierobežojumi nomainīja amatu nosaukumus, ne varas konfigurāciju.

Jelgava: klusais pretstats. Kamēr Ventspils ir skaļākais ZZS pasaules stāsts, Jelgava ir tās klusākais un varbūt raksturīgākais: Andris Rāviņš (LZS) ir pilsētas mērs kopš 2001. gada — ceturtdaļgadsimtu, bez skandāliem, bez sankcijām, bez nacionālas ievērības (Jelgavas pašvaldība). Tieši šādi mezgli — ilggadēji, lokāli leģitīmi, nacionāli neredzami — veido ZZS bāzes lielāko daļu. Trešais dokumentētais punkts ir Madona: Agris Lungevičs (LZS/ZZS) domi vada nepārtraukti kopš 2017. gada jūnija, 2025. gadā ievēlēts trešajam sasaukumam no ZZS/LRA saraksta — un 2026. gadā kandidē uz 15. Saeimu no ZZS Vidzemes saraksta ar 9. numuru (Madonas pašvaldība, CVK). Tieši mehānisma mācību grāmatas piemērs: trīs sasaukumi novadā, tad Saeimas biļetens. Ceturtais punkts — Dobele — prasa atrunu, kas pati par sevi ir stāstoša: Andrejs Spridzāns novadu ZZS/LZS kontekstā vadīja no 2009. līdz 2021. gadam, pēc viņa Ivars Gorskis (LZS) līdz 2025. gadam — bet 2025. gadā Spridzāns amatā atgriezās jau kā Latvijas Zaļās partijas pārstāvis. Vēsturiskā ZZS ietekme Dobelē ir dokumentēta; pašreizējā vadība pieder partijai, kas 2022. gadā no ZZS aizgāja. Šķelšanās nospiedumi redzami arī pašvaldību kartē.

Šeit jābūt godīgiem par robežu: pilna valsts mēroga pašvaldību karte šai izpētei nav rekonstruēta, tāpēc apgalvojumi par “tīklu visā Latvijā” šajā rakstā apzināti netiek izdarīti. Dokumentēti ir mezgli, ne viss tīkls.

Mehānisms, ko šie mezgli ilustrē: ilggadējs pašvaldības vadītājs ar personisku atpazīstamību → kandidēšana Saeimas apgabalā, kur viņa vārds sver vairāk nekā partijas nacionālais reitings → mandāts → dalība valdībā → nozaru ministrijas ar investīciju programmām reģionos → vietējās pozīcijas tālāka nostiprināšana. Katrs posms atsevišķi ir likumīgs un pat normāls reģionālās pārstāvniecības elements. Jautājums, ko drīkst uzdot, ir par kopainu: kas notiek, kad šis cikls griežas divdesmit gadus bez pārtraukuma?

Eiropas Parlamenta vēlēšanas šo mehānismu apstiprina no pretējās puses. ZZS tajās konsekventi nostrādā krietni zem sava Saeimas līmeņa (sk. iepriekšējo nodaļu) — loģisks skaidrojums, un tas šeit ir analītisks secinājums, ne pierādīts fakts: ZZS balsis lielā mērā ir personiskas un vietējas; tās seko pazīstamiem cilvēkiem apgabalos, nevis partijas zīmolam abstraktā, nacionālā biļetenā, kur vietējo seju nav.

Alternatīvie skaidrojumi, kas jāpatur prātā: kompetenti vietējie politiķi ar reālu, gadu desmitos nopelnītu uzticību; lauku reģionu interešu leģitīma pārstāvniecība sistēmā, kur pārējās partijas koncentrējas Rīgā; koalīciju partneru pieprasījums pēc partnera ar stabilu, prognozējamu bāzi. Neviens no šiem skaidrojumiem neizslēdz mehānisma aprakstu — tie apraksta to pašu parādību no vēlētāja puses.

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS vara aug no apakšas — no pašvaldībām uz Saeimu, nevis no Rīgas uz reģioniem, un tā pārdzīvo pat formālu amatu zaudēšanu (Ventspils) un pilnīgu nacionālu neievērību (Jelgava). Tas viņu atšķir no gandrīz visām pārējām Latvijas partijām.

Lemberga periods: ietekme, ko partija ne apstiprināja, ne noliedza

Ventspils stāsts neizbēgami ved pie cilvēka, kura vieta ZZS vēsturē ir vienlaikus visdokumentētākā un visneskaidrākā. Dokumentētais: viņš bija ZZS premjera amata kandidāts piecās Saeimas vēlēšanās — 2006., 2010., 2011., 2014. un 2022. gadā. Viņš kopš 1994. gada ir partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs (Latvijas Vēstnesis, 05.03.2026) — partijas, kas ar ZZS sadarbojusies kopš apvienības pirmajām vēlēšanām, bet pēc publiski pieejamiem avotiem nav tās juridisks biedrs. Neskaidrais: cik lielā mērā viņš ietekmēja lēmumus ārpus formālajiem amatiem — juridisks amats apvienībā viņam pēc publiski pieejamiem dokumentiem nav bijis.

Tiesvedība un sankcijas — precīzā secībā, jo secība šeit ir stāsts (visi procesuālie fakti no Ārlietu ministrijas oficiālā kopsavilkuma, 30.04.2026, un attiecīgo iestāžu dokumentiem):

Datētā notikumu secība 2019–2026.

Kasācijas tiesvedība turpinās; spriedums nav galīgs, un nevainīguma prezumpcija ir spēkā.

• 2019. gada 9. decembris: ASV OFAC iekļauj Lembergu Magņitska sankciju sarakstā (ASV Valsts kase).
• 2021. gada 22. februāris: Rīgas apgabaltiesa pirmajā instancē piespriež piecus gadus brīvības atņemšanas, 20 000 eiro naudas sodu un mantas konfiskāciju. Spriedums tiek pārsūdzēts.
• 2022. gada 18. jūlijs: ZZS izvirza Lembergu par premjera amata kandidātu 14. Saeimas vēlēšanām. Apvienības priekšsēdētāja Krauzes vārdi paziņojumā: “ZZS bija, ir un būs. Mēs esam mainījušies!” Pirms tam kā iespējamie kandidāti bija apsvērti arī Andrejs Vilks un Viktors Valainis (zzs.lv).
• 2023. gada 27. septembris: apelācijas instance sodu samazina līdz četriem gadiem, saglabājot mantas konfiskāciju. Arī šis spriedums tiek pārsūdzēts.
• 2024. gada 21. novembris: Lielbritānija nosaka sankcijas (aktīvu iesaldēšana, ieceļošanas aizliegums; 2025. gada aprīlī pievienota direktora amata diskvalifikācija) (UK Sanctions List).
• 2024. gada 17. decembris: Senāts ierosina kasācijas tiesvedību (LSM).
• 2026. gada 26. marts: ECT noraida Lemberga atsevišķu sūdzību par nevainīguma prezumpciju — atsevišķs process, kas nenosaka pamata lietas iznākumu (ĀM).
• Uz 2026. gada 14. jūliju: kasācijas tiesvedība turpinās; apelācijas spriedums nav galīgs, un neviens šajā rakstā minētais fakts nemaina nevainīguma prezumpciju (ĀM, 30.04.2026).

Un tagad centrālā pretruna, kas dokumentēta pilnībā: 2022. gadā ZZS par premjera kandidātu izvirzīja cilvēku, kurš tobrīd bija gan ASV sankcionēts (kopš 2019), gan notiesāts pirmajā instancē (kopš 2021). Likums to neliedz — kandidēt nevainīguma prezumpcija ļauj. Bet vēlētājam ir tiesības redzēt izvēli: partija apzināti izvēlējās šo kandidātu, publiski pasludinot “mēs esam mainījušies” — un kursu nomainīja tikai nākamajā ciklā. 2026. gada aprīlī Krauze publiski norādīja, ka Lembergs pats nav paudis vēlmi būt kandidāts (LSM, 09.04.2026); maijā par kandidātu kļuva Valainis.

Viena un tā pati maiņas retorika, divi pretēji virzieni, četru gadu attālumā.

Ko šī nodaļa pierāda: Lemberga ietekme bija reāla un ilga arī pēc sankcijām un notiesāšanas pirmajā instancē — 2022. gada kandidatūra to apliecina dokumentāli. Bet ZZS izdzīvošana cauri viņa tiesvedībām pierāda arī pretējo: sistēma nebalstījās tikai uz viņu.

Ministriju kontroles anatomija: kodols un epizodes

Deviņu premjeru vārdi jau izskanēja hronoloģijas nodaļā. Šī nodaļa jautā ko citu: dalība valdībā pati par sevi vēl neko nepasaka — svarīgi ir, kurus portfeļus partija sistemātiski izvēlas un notur. Un šeit ZZS aina ir neparasti skaidra.

Kodols Nr. 1: Zemkopības ministrija — 70,9% laika. Trīs posmi: 2002–2011 (Mārtiņš Roze, tad Jānis Dūklavs), 2014–2019 (atkal Dūklavs), 2023–šodien (Krauze, Valainis kā pienākumu izpildītājs pēc atlaišanas, tagad Augulis). Kopā 6 134 dienas jeb 16,8 gadi no 23,7 — vairāk nekā divas trešdaļas ministrijas pastāvēšanas laika kopš ZZS dibināšanas (aprēķins no MK vēstures datiem; aritmētika pārbaudīta). ZM nav tikai lauksaimniecības politika: caur to iet ES tiešmaksājumi un lauku attīstības fondi, meža politika un — kā 2026. gads atgādināja — “Latvijas valsts mežu” akcionāra funkcija ar pusmiljarda apgrozījumu.

Kodols Nr. 2: Labklājības ministrija — aptuveni 13,8 gadi septiņos periodos. Pilna rinda (LM ministru vēsture): Dagnija Staķe (2002–2007), Iveta Purne (2007–2009), Uldis Augulis (2009–2010), Ilona Jurševska (2010–2011), atkal Augulis (2014–2016), atkal Augulis (2023–2025) un Reinis Uzulnieks (kopš 2025. gada marta). Piecas personas, septiņi periodi, un Augulis vien — trīs no tiem. Pabalstu, pensiju un sociālo pakalpojumu ministrija — portfelis ar vistiešāko saskari ar ZZS vēlētāju, īpaši lauku senioru, ikdienu.

Kodols Nr. 3: vides portfelis — astoņi gadi bez pārtraukuma (2002–2011). Visus deviņus gadus to turēja LZP kvota, gandrīz visu laiku — Raimonds Vējonis, kurš no šī amata izauga līdz aizsardzības ministram un Valsts prezidentam. “Zaļā” komponente ZZS praksē nozīmēja tieši šo: vides ministriju kā LZP institucionālo māju, nevis zaļo politiku kā apvienības dienaskārtību. Kad LZP 2022. gadā aizgāja, izrādījās, ka nosaukuma “Zaļo” puse bija piesaistīta vienam portfelim, ne identitātei.

Satiksmes ministrija — 3,9 gadi divos periodos (Augulis: 2010–2011 un 2016–2019; Vēstneša valdību paziņojumi) — ceļu fonds un reģionālā infrastruktūra, atkal portfelis ar tiešu reģionālu izvadi. Un klimata un enerģētikas ministrija (2023–2026, Kaspars Melnis — nejaukt ar Raivi Melni, bezpartejisko aizsardzības ministru “Jaunās Vienotības” kvotā) — jaunākais papildinājums, ko ZZS 2026. gada valdības maiņā atdeva Nacionālajai apvienībai.

Epizodes ārpus kodola — un kāpēc tās ir izņēmums. Spēcīgākajā periodā (2014–2019, sākot ar Straujumas otro valdību un kulminējot Kučinska premjerībā) ZZS konstrukcijas portfeļi sniedzās arī līdz Ekonomikas, Finanšu un Aizsardzības ministrijai (Reizniece-Ozola, Bergmanis). Tiklīdz premjera amats zuda, šie portfeļi vairs neatgriezās. Un pilnā valdību pārbaudē kopš 2002. gada nav atrasts neviens gadījums, kad ZZS kvotā būtu bijis Ārlietu, Iekšlietu vai Tieslietu portfelis (MK vēsture; formulējums “kvotā” šeit ir apzināts — piemēram, Māris Kučinskis 2022.–2023. gadā bija iekšlietu ministrs, bet jau Apvienotā saraksta, ne ZZS kvotā, pēc Liepājas partijas aiziešanas). Modelis ir konsekvents: ZZS kodola portfeļi ir tie, kur lēmumi pārvēršas redzamās lietās reģionos — maksājumos, ceļos, pabalstos, mežos — nevis tie, kur veidojas valsts drošības vai ārpolitikas kurss.

Abas reizes, kad ZZS no opozīcijas atgriezās valdībā (2014, 2023), tā atguva tieši Zemkopības ministriju. Un 2026. gada maijā, ministram krītot kriminālprocesa ēnā, mainījās tikai vārds pie ministra durvīm — un pat ne viss birojs: Auguļa komandā amatus saglabāja Krauzes biroja vadītājs un parlamentārais sekretārs (LSM, 31.05.2026).

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS ministriju izvēle nav nejaušību virkne — tā ir konsekventa stratēģija: maksimāla kontrole pār resursu un pārdales ministrijām ar reģionālu izvadi, minimāla interese par pārējām. Tieši šī koncentrācija padara 2026. gada kokrūpniecības lietu par sistēmas, ne indivīda jautājumu.

2022. gada šķelšanās un atjaunošanās: kā viens organisms kļuva par diviem

Lai saprastu 2022. gadu, jāsāk ar kontekstu: ZZS tobrīd bija trešo gadu opozīcijā, ar Rīdzenes sarunu ēnu, ar ASV sankcionētu (2019) un pirmajā instancē notiesātu (2021) vēsturisko līderi, un ar reitingiem, kas neļāva cerēt uz ātru atgriešanos valdībā. Šādos apstākļos apvienības sastāvdaļām radās racionāls jautājums: vai ZZS zīmols vēl ir aktīvs vai jau pasīvs?

Aiziešana. 2022. gada jūnijā divas sastāvdaļas atbildēja ar kājām: Latvijas Zaļā partija kongresā nobalsoja par izstāšanos, un Liepājas partija pārtrauca sadarbību (mēneša līmenī hronoloģija ir droša; dienas līmeņa partiju lēmumu dokumenti nav publiski iegūti). LZP vietu apvienības kodolā ieņēma Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija — un “Zaļo un Zemnieku savienība” kopš tā brīža formāli pastāv bez zaļās partijas. Nosaukums palika; neviens to nemainīja.

Jaunā konstrukcija. Abas aizgājušās partijas kopā ar Latvijas Reģionu apvienību izveidoja “Apvienoto sarakstu”. Šeit nepieciešama precizitāte, kuru publiskajā telpā bieži izlaiž: no trim AS dibinātājām divas (LZP un Liepājas partija) nāca no ZZS konstrukcijas, bet trešā — LRA — ZZS partneris nebija bijusi (CVK). AS tātad nav “ZZS šķelšanās produkts” tīrā veidā; tas ir jauns veidojums, kura divas trešdaļas iznesa ZZS institucionālo pieredzi — tostarp Māri Kučinski, cilvēku, kurš trīs gadus bija vadījis ZZS konstrukcijas valdību.

Kandidāta drāma. Palikusī ZZS vasaru pavadīja, izšķiroties par seju. Jūnijā publiski tika apspriests Viktors Valainis kā LZS un LSDSP kopīgais kandidāts; tika apsvērts arī Andrejs Vilks (zzs.lv). 18. jūlijā apvienība paziņoja galīgo izvēli — Aivaru Lembergu, ar Krauzes vārdiem: “ZZS bija, ir un būs. Mēs esam mainījušies!” Izvēles publiskā loģika ir dokumentēta, un tā ir atklātāka, nekā varētu gaidīt: Valainis savu kandidatūru atsauca pats, skaidrojot, ka kandidātam jābūt “ar vislielāko pieredzi” un “visplašāko atbalstu sabiedrībā” (LSM, 18.07.2022); Krauze formulēja principu tieši — “Vienojāmies, ka virzīsim to, kam ir lielākais atbalsts tautā” (zzs.lv); reģionālā prese rakstīja, ka Vilks un Valainis atsaukušies tieši aptauju rādītāju dēļ (Ventas Balss, 19.07.2022). Citiem vārdiem: partija, kas tikko bija zaudējusi divas sastāvdaļas, publiski atzina, ka izvēlas kandidātu pēc reitinga — un reitings piederēja pirmajā instancē notiesātam, sankcionētam politiķim. Valdes balsojuma sadalījums un iespējamais reģionālo nodaļu spiediens gan publiski nav dokumentēts — iekšējais mehānisms paliek neatbildēts.

Rezultāts, kas pārsteidza. 2018. gadā vienotā ZZS ieguva 11 mandātus. 2022. gada 1. oktobrī sašķeltā pasaule ieguva vairāk nekā dubultu: ZZS — 113 676 balsis, 12,44%, 16 mandāti; AS — 100 631 balsis, 11,01%, 15 mandāti (CVK, A+). Kopā 31 mandāts tur, kur pirms četriem gadiem bija 11 — ar piebildi, ka daļa AS balsu nāca no LRA puses, ne no ZZS saknes telpas. Šķelšanās kopējo šīs politiskās telpas pārstāvniecību nevis samazināja, bet gandrīz trīskāršoja.

Atjaunošanās. 14. Saeimas sākumā abas konstrukcijas palika opozīcijā Kariņa otrajai valdībai. Bet jau 2023. gada 15. septembrī ZZS atgriezās varā Siliņas koalīcijā — ar četriem portfeļiem, ieskaitot atgūto Zemkopības ministriju. Un 2026. gada maijā notika pēdējais pavērsiens: AS premjers Andris Kulbergs izveidoja valdību, kurā ZZS ir partneris, bet Kučinskis — finanšu ministrs AS kvotā. Bijušais viens politiskais organisms tagad sēž pie viena valdības galda kā divi, kopā kontrolējot septiņus portfeļus un premjera amatu.

Ko šī nodaļa pierāda: 2022. gada šķelšanās nesagrāva ZZS pasauli — tā to pavairoja. Katra atdalīšanās šīs sistēmas vēsturē (arī vēsturiskās reģionālo partneru maiņas pirms tam) ir beigusies nevis ar sabrukumu, bet ar divām dzīvotspējīgām struktūrām, kas agri vai vēlu atkal satiekas koalīcijā. Latvijas 2026. gada valdošā koalīcija lielā mērā ir viena bijušā organisma daļu atkalapvienošanās — tikai ar diviem nosaukumiem un dubultu kvotu.

Valaiņa izvirzīšanās: maiņa vai turpinājums

Cilvēks, kurš 2022. gada jūlijā pats atkāpās Lemberga kandidatūras priekšā, četrus gadus vēlāk kļuva par to, ko toreiz atdeva. Viktors Valainis 2022.–2023. gadā vadīja ZZS Saeimas frakciju, 2023. gada pavasarī kļuva par LZS valdes priekšsēdētāju, tā paša gada septembrī — par ekonomikas ministru. 2026. gada 14. maijā — tajā pašā dienā, kad Krauzi atlaida no ministra amata — ZZS paziņoja Valaini par premjera amata kandidātu (LSM). Pirmā droši dokumentētā reize kopš 2006. gada, kad ZZS premjera kandidāts nav Lembergs vai Kučinskis, un pirmā, kad kandidāts sakrīt ar apvienības lielākās partijas formālo vadītāju.

Argumenti, ka maiņa ir reāla: kandidatūra; patstāvīga rīcība Valsts kontroles revīzijas publiskošanas dienā (21.05.2026 — tūlītēji LVM pārvaldības uzdevumi, ZM paziņojums); frakcijas un partijas vadības pieredze pirms tam.

Argumenti piesardzībai — un tie ir dokumentēti tikpat stingri. Pirmkārt, 2022. gadā Valainis jau bija apspriestais kandidāts un galu galā tika izvēlēts Lembergs. Otrkārt, kodols ap viņu palicis: Krauze joprojām ir ZZS apvienības priekšsēdētājs un kandidē vēlēšanās, Brigmanis ir frakcijas vadītāja vietnieks un kandidē, Augulis ir ministrs un kandidē. Treškārt — un šis ir A līmeņa dokuments: 2023. gada 19. decembra Ministru kabineta sēdē, kuras protokolā fiksēts koleģiālais lēmums par LVM zāģbaļķu cenu mehānismu, starp klātesošajiem balsstiesīgajiem valdības locekļiem uzskaitīti arī toreizējais ekonomikas ministrs Valainis un toreizējais labklājības ministrs Augulis (MK protokols Nr. 62). Individuāls balsojums protokolā nav fiksēts — tāpēc neviens šeit neapgalvo, ka viņi balsoja “par”. Bet klātbūtne ir dokumentēta: jaunā seja sēdēja pie galda, kad tika pieņemts lēmums, ap kuru tagad ir kriminālprocess.

Ko šī nodaļa pierāda: Valaiņa izvirzīšanās ir dokumentēta formālās varas maiņa. Vai tā ir arī faktiskās varas maiņa — to 2026. gada jūlijā neviens publisks dokuments vēl nepierāda ne vienā, ne otrā virzienā.

ZZS 2026. gadā

Uz 2026. gada 14. jūliju:

• Amati: Saeimas priekšsēdētāja — Daiga Mieriņa (valsts amats, nejaukt ar partijas vadību). Trīs ministri Kulberga valdībā: Augulis (zemkopības), Valainis (ekonomikas), Uzulnieks (labklājības). Frakcijas vadītājs — Rokpelnis, vietnieks — Brigmanis. Apvienības priekšsēdētājs — Krauze; LZS priekšsēdētājs un premjera kandidāts — Valainis.
• Vēlēšanas: 15. Saeimas vēlēšanām reģistrēts ZZS saraksts Nr. 4 (CVK reģistrācija 06.07.2026); kopā 14 saraksti, 1434 kandidāti; balsošana 3. oktobrī.
• Reitings: jaunākajā publiski pieejamā SKDS/LTV aptaujā (06.–16.06.2026, publicēta 02.07.) ZZS atbalsta 4,4% no visiem aptaujātajiem jeb 6,9% no izlēmušajiem (LSM). Salīdzinājumam tajā pašā aptaujā izlēmušo griezumā līderi ir “Apvienotais saraksts” un LPV.
• Aktīvie juridiskie foni: kokrūpniecības kriminālprocess (Krauze kandidē, būdams persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess); Lemberga kasācijas tiesvedība bez galīga nolēmuma; “Latvijai un Ventspilij” sadarbības statuss ar ZZS nav publiski dokumentēts ne kā turpināts, ne kā izbeigts.
• Finanses: valsts finansējums 489 163,50 eiro gadā (KNAB lēmums 2020–2023 periodam); pilns ziedotāju eksports publiski nav rekonstruēts, tāpēc apgalvojumi par ziedotāju struktūru šajā rakstā netiek izdarīti.

Šeit ir raksta centrālais paradokss vienā rindkopā: ZZS vēlēšanās ieiet ar plašu institucionālo klātbūtni — Saeimas prezidijs, trīs ministrijas, premjera kandidāts valdībā — un ar 6,9% reitingu izlēmušo vidū. Amatu vara un vēlētāju atbalsts ir divas dažādas valūtas, un ZZS vēsture rāda, ka partija konsekventi bijusi bagātāka pirmajā.

Ko šī nodaļa pierāda: ZZS 2026. gada vēlēšanās ieiet no varas pozīcijām visos līmeņos, ar jaunu premjera kandidātu, veco kodolu sarakstos, pieticīgu reitingu un diviem neatrisinātiem juridiskiem stāstiem fonā. Visi šie fakti ir patiesi vienlaikus.

Kokrūpniecības lieta: īsais tests (pilns raksts sekos atsevišķi)

Lēmumu un atbildības ķēde no nozares priekšlikuma līdz LVM izpildei.

Vizuālis nenorāda personu vainu; tas parāda dokumentētos institucionālos posmus un procesuālo statusu uz 2026. gada 14. jūliju.

Šī raksta tēzi — institucionālā klātbūtne kā ZZS varas kodols — 2026. gadā pārbaudīja viens konkrēts notikums, un tā kontūras šeit jāpiemin, lai stāsts būtu pilnīgs. 2023. gada 19. decembrī Siliņas valdība koleģiāli, slēgtā sēdes daļā, pēc Zemkopības ministrijas ziņojuma uzdeva mainīt LVM zāģbaļķu cenu mehānismu; Valsts kontroles revīzija vēlāk konstatēja LVM 2024. gada ieņēmumu samazinājumu 37 074 594 eiro apmērā (vēl 12,3 miljoni par 2025–2026 ir provizorisks aprēķins), un Ģenerālprokuratūra 2026. gada martā sāka kriminālprocesu, kurā desmit personām — tostarp toreizējam ministram Krauzem — piemērots statuss “persona, pret kuru uzsākts kriminālprocess”. Neviens nav apsūdzēts, neviens nav notiesāts, un Zemkopības ministrijas pašas dienesta pārbaude nonāca pie pretēja secinājuma nekā Valsts kontrole — abas pozīcijas pastāv vienlaikus, un tās izšķirs tiesa, ne publicisti.

Šī raksta ietvaros pietiek ar vienu sistēmisku novērojumu: ministrija, ap kuru viss griežas, ir tā pati, kuras kontroles anatomija aprakstīta iepriekš — un valdības krišana šo kontroli nepārtrauca. Pilna lietas anatomija — lēmumu ķēde, atbildības sadalījums starp ministru, valdību un valsts uzņēmumu, un tas, ko šī lieta atklāj par nozaru politikas darbību Latvijā, — prasa un saņems atsevišķu rakstu.

Ko šī nodaļa pierāda: sistēma, kas aprakstīta šajā rakstā, 2026. gadā pirmo reizi sastapās ar neatkarīgu revīziju un kriminālprocesu savā centrālajā nozarē — un tās pirmā dokumentētā reakcija bija portfeļa saglabāšana.

Kas ir pierādīts

• Pilna vēlēšanu trajektorija 2002–2022 ar CVK oficiālajiem datiem, ieskaitot Eiropas Parlamenta vēlēšanu konsekventi vājākos rezultātus.
• ZZS dibināšanas dokumenti: statūti 30.07.2002, reģistrācija 07.08.2002 (Latvijas Vēstnesis).
• Lemberga piecas premjera kandidatūras (2006–2022) un precīzā sankciju–notiesāšanas–kandidatūras secība; viņa L&V vadītāja amats kopš 1994. gada; L&V kā sadarbības partneris, ne ZZS juridisks biedrs.
• Zemkopības ministrijas kontrole trīs posmos, 70,9% perioda; četru portfeļu saglabāšana cauri 2026. gada valdības maiņai.
• AS izcelsme: divas no trim dibinātājpartijām no ZZS konstrukcijas; abu 2022. gada rezultāti.
• Valaiņa un Auguļa klātbūtne 19.12.2023. MK sēdē (bez individuāla balsojuma fiksācijas).
• ZZS/LZS divlīmeņu vadības struktūra: Krauze (apvienība), Valainis (LZS kopš 2023).

Kas nav pierādīts

• Ka jebkura persona kokrūpniecības lietā būtu vainīga — nevienam nav pat aizdomās turētā statusa.
• Ka Lembergs būtu juridiski vadījis vai kontrolējis ZZS — dokumentēta ir sadarbība un kandidatūras, ne kontrole.
• Lemberga pamata krimināllietas galīgais iznākums — kasācijas tiesvedība turpinās, spriedums nav galīgs.
• Ka ZZS pašvaldību ietekme būtu izmantota prettiesiski — dokumentēts mehānisms, ne pārkāpums.
• Ka Valaiņa izvirzīšanās nozīmētu faktiskās varas maiņu.
• Ka 2018. gada kritumu izraisīja tieši Lemberga trūkums kampaņā — korelācija nav cēloņsakarība.

Ko vēlētājs var pārbaudīt pats

• CVK vēlēšanu arhīvs (cvk.lv) un dati.cvk.lv — visi šī raksta vēlēšanu skaitļi un ZZS 2026. gada kandidātu saraksts: cik jaunu vārdu un cik pazīstamu jūs tur atrodat paši.
• Ministru kabineta vēsture (mk.gov.lv) un sēžu protokoli TAP portālā (tapportals.mk.gov.lv) — tostarp 19.12.2023. protokols Nr. 62.
• Valsts kontroles revīzijas ziņojums par LVM (lrvk.gov.lv) un ZM 08.04.2026. atbilde (zm.gov.lv) — salīdziniet abus pašu rokām.
• Ģenerālprokuratūras 21.05.2026. paziņojums (prokuratura.lv).
• KNAB partiju finanšu datubāze (info.knab.gov.lv).
• Ārlietu ministrijas 30.04.2026. kopsavilkums par Lemberga lietas procesuālo statusu (mfa.gov.lv).

Redakcijas piezīme

Šeit var rakt daudz dziļāk. Taču tad tas vairs nebūtu viens raksts par ZZS — tā būtu atsevišķa izmeklēšana par ministrijām, valsts uzņēmumiem, pašvaldībām, nozaru interesēm un cilvēkiem, kas šo sistēmu veidojuši vairāk nekā divdesmit gadus. Šajā rakstā uzmanība pievērsta partijas vēsturiskajai attīstībai, varas struktūrai un dokumentētajiem lēmumu mehānismiem. Kokrūpniecības lieta šeit izmantota tikai kā noslēguma tests — tās pilna anatomija tiks publicēta atsevišķā rakstā.

Avoti

A līmenis (primārie)

Latvijas Vēstnesis — ZZS reģistrācija (vestnesis.lv/ta/id/67293), L&V 2025. gada pārskats (vestnesis.lv/op/2026/45.DP4); CVK — 8.–14. Saeimas un 2004–2024 EP vēlēšanu rezultāti (cvk.lv), 15. Saeimas kandidātu saraksti (dati.cvk.lv); Ministru kabinets — MK vēsture (mk.gov.lv/lv/ministru-kabineta-vesture), Kulberga valdības paziņojums (28.05.2026), 19.12.2023. protokols Nr. 62 (tapportals.mk.gov.lv); Valsts kontrole — LVM revīzijas ziņojums un padomes lēmums (lrvk.gov.lv); Ģenerālprokuratūra — 21.05.2026. paziņojums (prokuratura.lv); Ārlietu ministrija — 30.04.2026. paziņojums par ECT lēmumu un procesuālo statusu (mfa.gov.lv); ASV Valsts kase — OFAC 09.12.2019 (home.treasury.gov); UK Sanctions List (GAC0053); KNAB — valsts finansējuma lēmums (knab.gov.lv); Ventspils pašvaldība — 20.06.2025. paziņojums; Jelgavas pašvaldība — mēra profils; ZM — 21.05.2026. un 08.04.2026. paziņojumi (zm.gov.lv).

B/C līmenis (partiju un mediju)

zzs.lv — 18.07.2022. paziņojums par premjera kandidātu; lzs.lv — partijas vēsture; LSM — 14.05.2026. (trīs raksti), 28.05.2026. (valdības sastāvs un ministru kvotas), 31.05.2026. (ministru biroju kontinuitāte), 09.04.2026., 02.07.2026. (SKDS), 17.12.2024., 14.09.2025.; IR — 03.08.2017. Rīdzenes sarunu publikācija.

Pilns mašīnlasāmais datu pamats: 15 CSV faili (vēlēšanas, valdības, vadība, Lemberga faktu karte, šķelšanās, pašvaldības, citāti, aptaujas, avotu audits) — ZZS datu infrastruktūras pakotne, 14.07.2026.