KNEZINS ~15 min lasīšanai

Vēlēšanas 2026 → 3. Suverēnā vara

Politika · Latvija · 2026

Astoņi mandāti, divas partijas, viens saraksts

Kas patiesībā ir “Suverēnā vara”?

Jānis Knēziņš · Publicēts: 14.07.2026 · Pēdējo reizi atjaunots: 14.07.2026

Jūlija Stepaņenko un Rūdolfs Brēmanis

Jūlija Stepaņenko un Rūdolfs Brēmanis — kopīgā politiskā projekta redzamākie līderi.

Foto: Saeimas Kanceleja, Saeimas oficiālais Flickr arhīvs (CC BY-SA 2.0). Kolāža: KNEZINS.com.

2025. gadā kopīgs vēlēšanu saraksts “Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” ieguva astoņas vietas Rīgas domē — vairāk, nekā “Suverēnā vara” viena pati panāca 2022. gada Saeimas vēlēšanās. Centrālais jautājums ir vienkāršs: vai tā ir patstāvīga, institucionāli stabila partija, vai tās ietekme šobrīd balstās galvenokārt līderos, sadarbības partnerī un vēlētāju protesta noskaņojumā? Pieejamie publiskie dati ļauj atbildēt tikai daļēji — un tas pats par sevi ir stāsts.

30 sekunžu kopsavilkums

Kopīgais Rīgas vēlēšanu saraksts “Suverēnā vara” + “Apvienība Jaunlatvieši” 2025. gadā ieguva 8 domes mandātus (12,134% balsu). Vēlēšanu brīdī tā bija juridiski divas atsevišķas partijas; kopš 2026. gada 4. jūnija abas partijas veido arī formālu partiju apvienību ar kopīgu valdi (reģ. Nr. 40008361364). 2022. gadā “Suverēnā vara” viena pati Saeimas vēlēšanās ieguva tikai 29 603 balsis un nevienu mandātu. Publiski trūkst datu par finansējumu, domes balsojumiem pēc vēlēšanām un pārbaudītiem līderu citātiem — tāpēc jautājums, vai šis ir stabils institūts vai uz līderiem balstīts projekts, šobrīd paliek daļēji atvērts.

1. Divas partijas, viens saraksts — un kāpēc tās nedrīkst sajaukt

“Suverēnā vara” un “Apvienība Jaunlatvieši” vēlēšanu zīmē 2025. gadā parādījās kopā, zem viena numura. Tas radījis dabisku iespaidu, ka runa ir par vienu politisku organizāciju. Publiskie reģistru dati rāda ko citu.

“Suverēnā vara” ir patstāvīga politiskā partija ar reģistrācijas numuru 40008087873, reģistrēta 2005. gada 24. janvārī. “Apvienība Jaunlatvieši” ir cita, jaunāka politiskā partija ar reģistrācijas numuru 40008322687, reģistrēta 2023. gada 27. februārī. Abas ir atsevišķas juridiskas personas ar atsevišķu reģistrāciju Politisko partiju reģistrā (avots: Lursoft/Uzņēmumu reģistra publiskās kartītes).

2025. gada Rīgas domes vēlēšanās abas partijas Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) reģistrēja vienu kopīgu kandidātu sarakstu ar nosaukumu “SUVERĒNĀ VARA”, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI, saraksta numurs 12. Tajā brīdī tas bija abu atsevišķo partiju vēlēšanu sadarbības instruments, nevis jauna partija.

Situācija mainījās 2026. gada 4. jūnijā, kad tika pieņemts lēmums dibināt atsevišķu juridisku partiju apvienību “SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI”. Tai piešķirts reģistrācijas numurs 40008361364, un izveidota kopīga valde (avots: Latvijas Vēstnesis, publicēts 2026-06-18; lēmuma datums 2026-06-04). Tādēļ kopš 2026. gada jūnija jānošķir trīs, nevis divi, juridiski un politiski objekti: (1) politiskā partija “Suverēnā vara”; (2) politiskā partija “Apvienība Jaunlatvieši”; (3) 2026. gadā izveidotā partiju apvienība “SUVERĒNĀ VARA / APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI”. Šī raksta nākamās sadaļas apraksta situāciju līdz un ap 2025. gada vēlēšanām, kad juridiski pastāvēja tikai pirmās divas vienības — partiju apvienība ir vēlāks notikums, kas maina organizācijas pašreizējo, nevis 2025. gada vēlēšanu brīža statusu.

Ir vēl viena sajaukšanās, no kuras jāizvairās: “Apvienība Jaunlatvieši” nav tas pats, kas SIA “Jaunlatvieši” (reģistrācijas numurs 40103543182) — tā ir cita, komerciāla juridiska persona ar līdzīgu nosaukumu, kurai nav zināmas saistības ar politisko partiju.

Partiju un kopīgā projekta juridiskā struktūra: divas atsevišķas partijas, 2025. gada kopīgais kandidātu saraksts un 2026. gadā reģistrētā partiju apvienība

2025. gadā abas partijas startēja kopīgā kandidātu sarakstā; 2026. gadā tika izveidota atsevišķi reģistrēta partiju apvienība.

Datu avots: CVK PV2025, Lursoft/Uzņēmumu reģistrs, Latvijas Vēstnesis (18.06.2026) — pilns avotu saraksts raksta beigās.

2. Kā izveidojās “Suverēnā vara”

Juridiskā persona, ko Lursoft publiskajā skatā identificē kā “Suverēnā vara”, reģistrēta 2005. gada 24. janvārī un Politisko partiju reģistrā ierakstīta 2008. gada 18. jūnijā.

Par partijas nosaukumu vēsturi pirms pašreizējā nosaukuma — vai un kad tas mainījies — šajā izpētē pietiekams, pilnībā pārbaudīts publisks pierādījums nav savākts. Tas ir atzīmēts kā atklāts izpētes jautājums, nevis noliegts vai apstiprināts fakts.

2022. gada 1. oktobrī “Suverēnā vara” piedalījās 14. Saeimas vēlēšanās ar saraksta numuru 5 un 100 kandidātiem. Saraksts ieguva 29 603 balsis (3,24%) un nevienu mandātu (avots: CVK oficiālā vēlēšanu API datubāze).

“Apvienība Jaunlatvieši” reģistrēta ievērojami vēlāk — 2023. gada 27. februārī. Tās publiski redzamajā Lursoft kartītē valdes sastāvs norādīts kopš 2025. gada 25. marta: trīs valdes locekļi ar kopīgām pārstāvības tiesībām (vismaz divi kopā). Lursoft saitēs kā ar partiju saistīti redzami Rūdolfs Brēmanis, Edgars Dārznieks un Artūrs Klēbahs.

2025. gada 7. jūnijā abas partijas startēja ar vienu kopīgu sarakstu Rīgas domes vēlēšanās.

3. Kas faktiski vada projektu

CVK 2025. gada kandidātu datos katram kandidātam ir norādīta nodarbošanās vai darbavieta — bet šis lauks NAV juridisks apliecinājums partijas biedra statusam. Tas ir svarīgs metodoloģisks brīdinājums, kas jāpatur prātā visā šajā sadaļā.

Ar šo atrunu: CVK dati norāda, ka Jūlija Stepaņenko savā kandidāta profilā minēta ar nodarbošanos “Politiskā partija “SUVERĒNĀ VARA”, Valdes priekšsēdētāja”. Rūdolfs Brēmanis — ar nodarbošanos “Politiskā partija Apvienība Jaunlatvieši, Valdes priekšsēdētājs”. Artūrs Klēbahs norādīts kā “APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI, valdes loceklis”.

Tas nozīmē: sarakstā Nr. 1 un Nr. 2 ieņem tieši abu atsevišķo partiju augstākās amatpersonas (pēc pašu deklarētās nodarbošanās) — kas ir spēcīgs, bet netiešs indikators, ka abi vada savas organizācijas arī reāli, nevis tikai formāli.

Fragmentāri dati (Lursoft klientu portfeļa izraksts) liecina, ka arī Vjačeslavs Stepaņenko 2022. gada aprīlī ieņēmis amatu “Suverēnās varas” valdē, un Jūlija Stepaņenko valdē iecelta 2022. gada 4. jūlijā — taču šis avots ir fragmentārs, pilns ieraksts nav lokāli iegūts, un tāpēc šo datumu precizitāte jāuzskata par vidēji, nevis pilnībā pierādītu.

Par formālās un faktiskās varas sadalījumu plašāk — kurš pieņem lēmumus par kandidātu sarakstu, finansēm vai komunikāciju — pietiekams publisks pierādījums nav atrasts. To nedrīkst aizstāt ar minējumu.

4. Ko deva “Apvienība Jaunlatvieši”

Precīzi noteikt, ko kopīgajam sarakstam “deva” katra partija atsevišķi — cik kandidātu, cik infrastruktūras, cik auditorijas — CVK dati neļauj. CVK nenorāda, kuri no 63 saraksta kandidātiem formāli bija “Suverēnās varas” biedri un kuri “Apvienības Jaunlatvieši” biedri; lielākajai daļai kandidātu nodarbošanās lauks vispār nemin nevienu partiju.

Vienīgais droši nolasāmais signāls: divi kandidāti (Brēmanis un Klēbahs) CVK datos tieši saistīti ar “Apvienību Jaunlatvieši” pēc nodarbošanās lauka, un viens kandidāts (Stepaņenko) — ar “Suverēno varu”. Pārējiem sešiem ievēlētajiem deputātiem nodarbošanās lauks nemin nevienu no abām partijām — tostarp Ļubovai Švecovai (privātuzņēmuma izpilddirektore), Innai Djeri un Jūlijai Sohinai (Djeri strādā pašvaldībā, Sohina saistīta ar Latvijas Krievu savienību pēc CVK datiem), Igoram Solomatinam (privātklīnikas valdes loceklis) un Vjačeslavam Stepaņenko (zvērināts advokāts).

Tas ir svarīgi: kandidāts, kura nodarbošanās CVK datos minēta kā “Latvijas Krievu savienība, Valdes locekle” (Jūlija Sohina), nav automātiski pierādījums, ka viņa ir “Suverēnās varas” vai “Apvienības Jaunlatvieši” biedre — tas parāda tikai to, kur viņa strādā vai kādā organizācijā ieņem amatu ārpus šī saraksta.

“Apvienības Jaunlatvieši” atpazīstamākais publiski redzamais ieguldījums, ko var apstiprināt ar pieejamiem datiem, ir Brēmaņa un Klēbaha klātbūtne saraksta augšgalā. Par plašāku organizatorisko vai finansiālo ieguldījumu pietiekams publisks pierādījums nav atrasts.

5. 2025. gada vēlēšanu rezultāts

CVK oficiālie dati: kopīgais saraksts “SUVERĒNĀ VARA”, APVIENĪBA JAUNLATVIEŠI (Nr. 12) Rīgas domes vēlēšanās 2025. gada 7. jūnijā izvirzīja 63 kandidātus un ieguva 25 912 balsis — 12,134% no visām derīgajām balsīm Rīgā — un 8 mandātus.

Salīdzinājumam: 2022. gadā “Suverēnā vara” viena pati, ar 100 kandidātiem visā Latvijā, Saeimas vēlēšanās ieguva 29 603 balsis (3,24%) un nevienu mandātu. Šie divi skaitļi nav tieši salīdzināmi — atšķiras vēlēšanu veids, teritorija un slieksnis —, taču tie parāda, cik strauji mainījās rezultāts, kad parādījās kopīgais saraksts un pašvaldības vēlēšanu konteksts.

Ievēlēti 8 no 63 kandidātiem: Jūlija Stepaņenko, Rūdolfs Brēmanis, Ļubova Švecova, Jūlija Sohina, Vjačeslavs Stepaņenko, Inna Djeri, Igors Solomatins un Artūrs Klēbahs.

6. Kas tika ievēlēti

Astoņu ievēlēto deputātu faktoloģiskie profili (visi dati — CVK, 2025):

Jūlija Stepaņenko (dz. 1977) — saraksta 1. numurs, ievēlēta ar 1. vietu; 19 390 plusi, 258 svītrojumi. CVK nodarbošanās: “Suverēnās varas” valdes priekšsēdētāja.

Rūdolfs Brēmanis (dz. 1983) — saraksta 2. numurs, ievēlēts ar 2. vietu; 6346 plusi, 508 svītrojumi. CVK nodarbošanās: “Apvienības Jaunlatvieši” valdes priekšsēdētājs.

Ļubova Švecova (dz. 1970) — saraksta 3. numurs, ievēlēta ar 3. vietu; 4442 plusi, 386 svītrojumi. CVK nodarbošanās: SIA “Hergensoresinvest” izpilddirektore.

Jūlija Sohina (dz. 1977) — saraksta 6. numurs, ievēlēta ar 4. vietu (paceļoties par diviem); 4322 plusi, 309 svītrojumi. CVK nodarbošanās: Latvijas Krievu savienība, valdes locekle.

Vjačeslavs Stepaņenko (dz. 1977) — saraksta 9. numurs, ievēlēts ar 5. vietu (paceļoties par četriem — lielākais lēciens starp ievēlētajiem); 3196 plusi, 475 svītrojumi. CVK nodarbošanās: zvērināts advokāts, ZAB “Absolvo”.

Inna Djeri (dz. 1978) — saraksta 5. numurs, ievēlēta ar 6. vietu; 2809 plusi, 430 svītrojumi. CVK nodarbošanās: Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes deputāte.

Igors Solomatins (dz. 1958) — saraksta 8. numurs, ievēlēts ar 7. vietu; 2019 plusi, 336 svītrojumi. CVK nodarbošanās: SIA “Dr. Solomatina Acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs” valdes loceklis.

Artūrs Klēbahs (dz. 1979) — saraksta 7. numurs, ievēlēts ar 8. vietu; 1916 plusi, 307 svītrojumi. CVK nodarbošanās: “Apvienības Jaunlatvieši” valdes loceklis.

Par izglītību, uzņēmējdarbību ārpus CVK norādītās nodarbošanās, sociālo tīklu klātbūtni, amatpersonu deklarācijām vai tiesvedībām — šajā izpētē pietiekams publisks pierādījums nav savākts nevienam no astoņiem.

7. Kur kandidāti mainīja vietas — un ko tas parāda

Salīdzinot sākotnējo saraksta secību ar galīgo, pēc plusiem un svītrojumiem koriģēto secību, redzams skaidrs modelis: saraksta trīs augšējās vietas (Stepaņenko, Brēmanis, Švecova) palika nemainīgas. Zemāk sarakstā secība mainījās būtiski.

Visspilgtākais piemērs: Eiženija Aldermane, kandidāte Nr. 4 (CVK nodarbošanās: Rīgas valstspilsētas pašvaldības domes deputāte — t.i., jau esoša deputāte), pēc plusiem un svītrojumiem noslīdēja uz 9. vietu un netika ievēlēta. Savukārt Vjačeslavs Stepaņenko, kandidāts Nr. 9, pacēlās uz 5. vietu un tika ievēlēts.

Šis novērojums (fakts, ne interpretācija) ir saderīgs ar hipotēzi, ka atsevišķu kandidātu personīgā atpazīstamība vai vēlētāju simpātijas ietekmēja rezultātu spēcīgāk nekā partiju noteiktā saraksta secība — taču pilnīgai institucionālās kapacitātes analīzei trūkst datu par kampaņas budžetu, mediju klātbūtni un citiem faktoriem, kas arī varētu izskaidrot šīs izmaiņas.

Kandidātu secības izmaiņas pēc plusiem un svītrojumiem: Vjačeslavs Stepaņenko pacēlās no 9. uz 5. vietu, Eiženija Aldermane noslīdēja no 4. uz 9. vietu

Vēlētāju plusi un svītrojumi mainīja sākotnējo kandidātu secību: Vjačeslavs Stepaņenko pacēlās no 9. uz 5. vietu, bet Eiženija Aldermane noslīdēja no 4. uz 9. vietu.

Datu avots: CVK PV2025 Rīgas kandidātu rezultāti — tiešā saite raksta beigās.

8. Ko saraksts solīja Rīgai

2025. gada kopīgā programma (CVK dati) ietver konkrētus, uz pašvaldības kompetenci vērstus solījumus: pilnu Rīgas budžeta auditu, iepirkumu pārskatīšanu, 2000 eiro piedzimšanas pabalstu un ikmēneša pabalstu Rīgā deklarētām ģimenēm, 100% NĪN atbrīvojumu daudzbērnu ģimenēm, brīvpusdienas skolās un pirmsskolās, bezmaksas sabiedrisko transportu Rīgā deklarētiem iedzīvotājiem, pašvaldības policijas klātbūtnes stiprināšanu, kā arī apņemšanos nepieļaut pieminekļu nojaukšanu un atjaunot toponīmus.

Programmā ir arī punkti par mazākumtautību valodu un kultūras saglabāšanas iespējām skolās “atbilstoši likumam un pilnā apmērā”, kā arī par vairāku valodu prasmju atbalstīšanu tūrisma jomā.

Daļa solījumu ir konkrēti un pašvaldības kompetencē (transports, NĪN atbrīvojumi, budžeta audits). Daļa ir vispārīgāki nodomu paziņojumi (“caurskatāmība”, “efektīva darbība”) bez skaidra izpildes mehānisma vai termiņa. Šī raksta ietvaros katra atsevišķa solījuma izpildāmības detalizēts audits nav veikts — tas prasītu pašvaldības budžeta un kompetenču analīzi, kas pārsniedz šeit pieejamo materiālu.

9. Ko nozīmē “suverenitāte” pašvaldības politikā

Partijas nosaukums “Suverēnā vara” pats par sevi ir politisks zīmols, kas atsaucas uz valsts suverenitātes un neatkarības jēdzienu — tēmu, kas Latvijas politikā parasti risinās valsts, nevis pašvaldības līmenī (ārpolitika, starptautiskās saistības, likumdošana).

2022. gada Saeimas programmā šī tēma bija redzamāka: partija iestājās pret “Latvijai neizdevīgu” “Zaļā kursa” politiku, par vārda un pārliecības brīvības aizsardzību, pret starptautisku energoresursu spekulāciju.

2025. gada pašvaldības programmā “suverenitātes” retorika lielā mērā aizstāta ar konkrētiem pašvaldības instrumentiem — budžeta auditu, pabalstiem, transportu. Tas ir novērojams fakts par programmu saturu; interpretācija (nevis pierādīts fakts) ir tāda, ka zīmols un praktiskā pašvaldības darba kārtība šajā vēlēšanu ciklā darbojušies zināmā mērā atsevišķi — nosaukums piesaista uzmanību un identitāti, bet praktiskie solījumi ir tipiski pašvaldības līmeņa jautājumi, kas nemaz neprasa “suverenitātes” ietvaru.

10. Ideoloģiskais profils

Pieejamie programmatiskie dati (CVK, abu vēlēšanu ciklu materiāli) ļauj identificēt vairākas atkārtotas tendences: sociāli konservatīvu ģimenes politiku (“dabiskas ģimenes” jēdziena nostiprināšana Satversmē 2022. gada programmā; ģimenes pabalsti un “Ģimenes gājiens” 2025. gada programmā), izteiktu neuzticību esošajai pašvaldības/valsts pārvaldes praksei (budžeta un iepirkumu auditu prasības, sūdzības par “izšķērdēšanu”), un nodokļu atvieglojumu virzienu (2022. gada programmā — PVN samazinājumi, IIN atbrīvojumi, NĪN atcelšana).

Par konkrētām ārpolitikas pozīcijām, attieksmi pret starptautiskām organizācijām vai drošības jautājumiem uz 2025. gada pašvaldības vēlēšanu programmas pamata spriest nevar — tā ir pašvaldības, nevis valsts līmeņa programma. “Apvienības Jaunlatvieši” Lursoft publiskotajos statūtu mērķos minēta ES iestāšanās nosacījumu pārskatīšana, nostāja pret Nord Pool un PVO, vietējās bankas un lata atjaunošanas ideja, tautas vēlēts prezidents un valsts aparāta samazināšana — tie ir statūtos deklarēti mērķi, nevis pierādīti balsojumi vai īstenota politika.

Katram no šiem tematiem pilnvērtīgai analīzei trūkst kombinācijas “partijas pozīcija + līdera citāts + praktisks balsojums” — šobrīd pieejami tikai programmu fragmenti bez pārbaudītiem citātiem vai balsojumu vēstures.

11. Elektorāts

Droši, publiski pārbaudāmi dati par to, KURŠ balsoja par šo sarakstu — vecums, valoda, dzīvesvieta, iepriekšējā balsošanas vēsture — šajā izpētē nav iegūti. CVK rezultātu dati par 2025. gada Rīgas vēlēšanām neietver detalizētu sadalījumu pa iecirkņiem šajā izpētē, un aptauju vai socioloģisku datu šeit nav.

Piesardzīga analītiska hipotēze (nevis fakts, nevis apgalvojums par nodomu): saraksta kandidātu sastāvs ir daudzveidīgs — tajā ir gan partija ar nosaukumu, kas atsaucas uz latvisku identitāti (“Jaunlatvieši”), gan kandidāte, kuras CVK nodarbošanās saistīta ar Latvijas Krievu savienību (Jūlija Sohina), gan programmas punkti par mazākumtautību valodu tiesībām. Šis sastāvs ir SADERĪGS ar hipotēzi, ka saraksts varēja piesaistīt vēlētājus no vairāk nekā vienas valodu grupas. Tas NAV pierādījums par apzinātu stratēģiju vai par to, kas patiesībā balsoja — bez aptauju vai iecirkņu datiem šo hipotēzi nevar ne apstiprināt, ne noraidīt, un to nedrīkst pasniegt kā pierādītu demogrāfisko profilu.

12. Institūcija vai līderu projekts?

Šis ir raksta centrālais jautājums, un godīga atbilde ir: daļēji jā, daļēji nē — atkarībā no tā, ko tieši jautā.

Par labu “institūcijas” tēzei liecina: “Suverēnā vara” ir juridiska persona ar vairāk nekā divdesmit gadu reģistrācijas vēsturi (kopš 2005. gada), tā patstāvīgi (bez “Apvienības Jaunlatvieši”) piedalījusies vismaz vienās Saeimas vēlēšanās ar pilnu, 100 kandidātu sarakstu visā valstī — tas prasa zināmu organizatorisku kapacitāti neatkarīgi no rezultāta.

Par labu “līderu/sadarbības projekta” tēzei liecina vairāki fakti: partijas patstāvīgais 2022. gada rezultāts (29 603 balsis, 0 mandātu) bija neveiksmīgs; izrāviens pienāca tikai 2025. gadā, kopā ar citu partiju un pašvaldības vēlēšanu kontekstā; saraksta divas augšējās vietas ieņem tieši abu partiju formālie vadītāji (pēc CVK datiem). Vjačeslava Stepaņenko pacelšanās par četrām vietām parāda, ka vēlētāju individuālā attieksme pret kandidātiem spēja mainīt partiju sākotnēji noteikto secību. Ar šiem datiem vien nepietiek, lai noteiktu, vai izšķirošais faktors bija atpazīstamība, kampaņas intensitāte vai citi apstākļi.

Trešais, vienlīdz svarīgs elements: par organizācijas ilgtspēju spriest nevar, jo trūkst tieši tās informācijas, kas to parādītu — filtrēta KNAB finansējuma un ziedojumu eksporta, Rīgas domes balsojumu un frakcijas darbības datu pēc 2025. gada 7. jūnija, un pilna, verificēta valdes sastāva vēstures. Institūcijas stabilitāti nevar pierādīt vienīgi ar vēlēšanu rezultātu — tas prasa arī parādīt, ka organizācija spēj funkcionēt, pieņemt lēmumus un piesaistīt resursus neatkarīgi no konkrētiem cilvēkiem. Šai daļai pierādījumu šobrīd nav.

Teorētisks ietvars (interpretācija, nevis pierādījums par konkrētu partiju): Makss Vēbers nošķīra harizmātisku autoritāti no institucionālas un legāli racionālas autoritātes. Savukārt Makjavelli brīdināja par atkarību no “aizņemtiem ieročiem” — spēka, kas nepieder pašam valdniekam. Šajā rakstā abi ietvari palīdz formulēt vienu jautājumu: cik daudz no politiskā rezultāta rada pati organizācija un cik — partneru infrastruktūra, līderu atpazīstamība un konkrētā vēlēšanu koalīcija? Pieejamie fakti par “Suverēno varu” 2025. gadā ir saderīgi ar abām iespējām vienlaikus, un pašreizējie publiskie dati neļauj vienu no tām izslēgt.

13. Ko vēl nevaram godīgi pateikt

Lai raksts būtu godīgs, jāpasaka arī tas, ko tas NEVAR pateikt ar pašreizējiem datiem:

Nav pilna, filtrēta KNAB finansējuma, ziedojumu un kampaņas izdevumu eksporta nevienai no partijām vai kopīgajai 2025. gada kampaņai — pieejamas tikai KNAB vispārīgās, nefiltrētās lapas.

Nav pieejams Rīgas domes balsojumu un frakcijas darbības audits pēc 2025. gada 7. jūnija vēlēšanām — nav zināms, kā (un vai vispār) astoņi deputāti veido kopīgu frakciju, kā viņi balso vai kādās komitejās darbojas.

Nav pārbaudītu, ar datumiem un avotiem dokumentētu līderu citātu korpusa — līdz ar to raksts neviena līdera mutē neliek nevienu tiešu citātu.

Nav drošas vēlēšanu iecirkņu ģeogrāfijas analīzes, tāpēc raksts nevar apgalvot, KUR tieši Rīgā šis saraksts guva vislielāko atbalstu.

Nav pilnībā verificētas abu partiju vēsturiskās (pirms pašreizējā brīža) nosaukumu un vadības maiņas.

KNAB iespējamie lēmumi vai sodi pret jebkuru no partijām šajā izpētē nav pārbaudīti — par tiem raksts neko neapgalvo ne vienā, ne otrā virzienā.

14. Secinājums

Dokumentētie fakti pierāda, ka kopīgais saraksts spēja mobilizēt vēlētājus un iegūt astoņus mandātus Rīgas domē — rezultātu, ko “Suverēnā vara” viena pati 2022. gadā nesasniedza ne tuvu. Tie arī pierāda, ka vēlēšanu brīdī abas partijas juridiski pastāvēja atsevišķi (un kopš 2026. gada jūnija ir izveidojušas arī formālu partiju apvienību, sk. 1. sadaļu), ka saraksta divas augšējās vietas ieņēma tieši abu partiju formālie vadītāji, un ka vēlētāju izdarītie plusi un svītrojumi mainīja sākotnējo kandidātu secību, dažos gadījumos būtiski.

Tie vēl NEpierāda, ka “Suverēnā vara” viena pati jau ir stabila, no partnera un līderiem neatkarīga politiska institūcija. Par to spriest šobrīd nav iespējams — trūkst datu par finansējumu, pēcvēlēšanu darbību un organizācijas iekšējiem lēmumu pieņemšanas mehānismiem.

Atbilde uz raksta galveno jautājumu tātad ir: daļēji pierādīts, daļēji vēl nepierādīts. Lasītājam pašam jāizdara secinājums, cik liela nozīme viņa vērtējumā ir vēlēšanu rezultātam un cik liela — institucionālajai caurskatāmībai, kuras par šo sarakstu pagaidām publiski pieejams maz.

Publicēts: 14.07.2026 · Pēdējo reizi atjaunots: 14.07.2026.

Pārbaudiet paši

Šis raksts balstīts tikai uz publiski pieejamiem avotiem, un tā faktu bāze fiksēta 2026. gada 14. jūlijā. Katrs lasītājs var atvērt tos pašus avotus un pārbaudīt katru skaitli un apgalvojumu pats — tieši tāpēc zemāk ir tiešās saites.

Avotu saraksts

Primārie avoti (A)

Sekundārie avoti (B — reģistru atspoguļojumi)

Neizmantotie / nepietiekami pierādītie apgalvojumi

Atklātie robi