Vēlēšanas 2026 → 5. PROGRESĪVIE

Politika · Latvija · 2026

Deviņi gadi, sešas vadības un viena valdības krīze: kas ir PROGRESĪVIE šodien

Partija ir pārvarējusi ieejas barjeru Latvijas politikā. Tagad jāvērtē ne tikai tās solījumi, bet arī cilvēki, lēmumi, ministru maiņas un atbildība par valdības krišanu.

Jānis Knēziņš · Publicēts: 15.07.2026 · Faktu bāze fiksēta: 15.07.2026

PROGRESĪVIE Latvijas politikā ienāca kā sociāldemokrātisks un zaļš piedāvājums. Sākumā partija darbojās ārpus parlamenta, vēlāk kļuva par Rīgas varas daļu, 2022. gadā pirmoreiz iekļuva Saeimā, 2023. gadā — valdībā, bet 2026. gada maijā pēc konflikta koalīcijā atgriezās opozīcijā.

Šī attīstība maina arī partijas vērtēšanas mērauklu. Jaunu partiju var pārbaudīt pēc programmas un kandidātiem. Partija, kas vadījusi ministrijas un kuras lēmums atņēmis valdībai parlamentāro atbalstu, jāpārbauda arī pēc rezultātiem, personāla izvēlēm un spējas uzņemties atbildību.

PROGRESĪVO stiprākais arguments ir izmērāma politiskā izaugsme: 10 mandāti 14. Saeimā, viens mandāts Eiropas Parlamentā un 11 vietas Rīgas domē pēc 2025. gada vēlēšanām. Sarežģītākais jautājums ir pārvaldības bilance. Evikas Siliņas valdības laikā partija divos savos portfeļos nomainīja ministru, vēlāk zaudēja aizsardzības ministra portfeli un visbeidzot atsauca atbalstu premjerei. Tas nav pierādījums juridiskai vainai vai visas partijas nekompetencei. Tas ir pietiekams pamats prasīt precīzu politisko atskaiti.

Partijas izcelsme: biedrība nav tas pats, kas partija

PROGRESĪVO organizatoriskā izcelsme saistīta ar biedrību “Progresīvie”, kas darbojās kopš 2011. gada. 2017. gada februārī biedrība pārtapa par politisku partiju; oficiālajā 2018. gada pārskatā norādīts partijas reģistrācijas datums — 2017. gada 8. marts — un reģistrācijas numurs 40008262104. Tātad jānošķir vismaz trīs datumi un jēdzieni: biedrības sākums 2011. gadā, partijas dibināšanas sapulce 2017. gada februārī un juridiskā reģistrācija 2017. gada 8. martā. (LSM par biedrības pārtapšanu partijā, KNAB publicētais 2018. gada pārskats)

Šis nošķīrums ir svarīgs tēzei par partijas vecumu. 2026. gada 15. jūlijā juridiskajai partijai ir vairāk nekā deviņi gadi, bet tās biedrības priekšvēsturei — aptuveni piecpadsmit. Formulējums “deviņi gadi” ir pieņemams tikai tad, ja skaitījumu sāk no partijas dibināšanas, nevis no kustības organizatoriskās izcelsmes.

Partijas 2018. gada priekšvēlēšanu programma definēja Ziemeļvalstu sociāldemokrātijas, sociālās drošības un zaļas ekonomikas virzienu. 2022. gada programmā partija sevi raksturoja kā sociāldemokrātisku un zaļu politisku spēku. Tie ir partijas pašas programmatiskie paziņojumi, nevis neatkarīgs tās darba rezultātu vērtējums. (2018. gada programma Latvijas Vēstnesī, 2022. gada CVK materiāls)

Vadības hronoloģija: nevis pieci vadītāji, bet sešas vadības konfigurācijas

Publiski pārbaudāmā hronoloģija neapstiprina vienkāršu tēzi “pieci vadītāji”. Partija dažādos periodos izmantojusi gan viena priekšsēdētāja, gan divu līdzpriekšsēdētāju modeli.

Avoti: Putņa ievēlēšana 2018. gadā · Ņenaševas un Cepurīša ievēlēšana · 2021. gada vadības maiņa · Panteļējevas un Šuvajeva ievēlēšana · Lāces un Šuvajeva ievēlēšana · Politisko partiju reģistra ziņa

Andris Šuvajevs — PROGRESĪVO līdzpriekšsēdētājs kopš 2023. gada aprīļa; vienīgais, kas partijas vadībā palicis cauri divām konfigurācijām.

Foto: Reinis Inkēns, Saeima (Flickr, CC BY-SA 2.0)

Ja skaita unikālas personas, partijas vadībā šajos sešos posmos bijuši astoņi cilvēki. Ja skaita vadības konfigurācijas, ir seši periodi. Ja skaita tikai maiņas pēc sākotnējās vadības, var iegūt citu skaitli, taču tas vairs nav “vadītāju skaits”. Tāpēc tēze “deviņi gadi, pieci vadītāji, viena valdības krīze” ir retoriski asa, bet faktoloģiski nekorekta bez iepriekš definētas skaitīšanas metodikas.

Vadības maiņu biežums pats par sevi nepierāda nestabilitāti. Līdzpriekšsēdētāju modelis rada vairāk publiski redzamu vadītāju nekā viena priekšsēdētāja modelis. Tomēr sešas konfigurācijas deviņu gadu laikā rāda, ka partijas publiskā vadība ir regulāri atjaunota un vēl nav ilgstoši koncentrējusies vienā personā.

Vēlēšanu rezultāti: izaugsme nav lineāra, bet ir dokumentēta

Avoti: CVK 2018. gada mašīnlasāmā datu kopa · 2019. gada Latvijas rezultāti EP vietnē · 2020. gada CVK arhīva norāde · 2020. gada kopīgā saraksta rezultāts · CVK lēmums par 2022. gada mandātiem · 2024. gada apstiprinātie EP rezultāti · CVK 2025. gada Rīgas rezultāti

CVK 2018. gada rezultātu datne valsts kopējā rindā norāda 22 078 balsis un 2,61612% no 843 920 derīgajām aploksnēm. Dalot balsis ar 839 000 derīgajām vēlēšanu zīmēm, iegūst 2,6315%. Tāpēc publiskos apkopojumos sastopami atšķirīgi noapaļojumi; šeit izmantots pašas CVK datnes procenta lauks un skaidri nosaukta tā bāze.

2017. un 2021. gada pašvaldību vēlēšanām šajā rakstā nav dots viens valsts mēroga procents. Pašvaldību sarakstu juridiskie nosaukumi un sadarbības formas atšķīrās, tādēļ to mehāniska saskaitīšana radītu maldinošu salīdzinājumu. Partijas 2025. gada vadības ziņojumā norādīts, ka togad tā ieguva mandātus septiņās pašvaldībās, bet tas ir partijas pašas pārskats par darbību. (2025. gada vadības ziņojums)

Ceļš līdz valdībai

2022. gada 1. oktobra vēlēšanās PROGRESĪVIE pirmoreiz ieguva pārstāvniecību Saeimā — 10 vietas. Partija neiekļāvās Krišjāņa Kariņa otrajā valdībā, bet 2023. gada 15. septembrī kopā ar Jauno Vienotību un Zaļo un Zemnieku savienību kļuva par Evikas Siliņas valdības koalīcijas partneri. Tā bija pirmā reize, kad PROGRESĪVIE piedalījās Latvijas valdībā. (CVK lēmums, Siliņas valdības deklarācija un sastāvs)

Ieeja valdībā partijai deva iespēju pāriet no programmatiskas kritikas uz izpildvaras atbildību. Vienlaikus tā saņēma trīs sarežģītus portfeļus — aizsardzību, kultūru un satiksmi — laikā, kad Krievijas karš pret Ukrainu, “Rail Baltica” izmaksas un valsts kapitālsabiedrību jautājumi jau bija augsta riska dienaskārtībā.

Darbs valdībā: trīs portfeļi, vairākas personāla maiņas

Avoti: Siliņas valdības sākotnējais sastāvs · Agneses Lāces biogrāfija un amata sākums · Briškena atbrīvošana · Švinkas apstiprināšana · Sprūda atbrīvošana · Kulberga valdības apstiprināšana

No šīs tabulas var secināt, ka PROGRESĪVO pārraudzītajos portfeļos bija ievērojama personāla mainība. Nevar secināt, ka katra maiņa radās viena iemesla dēļ vai ka viena ministra problēma automātiski raksturo visu partiju. Logina atkāpās, norādot personiskus iemeslus; Briškenu nomainīja valdības vadītājas ierosinātā trīs ministru maiņā; Sprūda gadījumā premjere publiski saistīja uzticības zaudēšanu ar dronu incidentiem un plašāku situāciju aizsardzības nozarē. Tie ir atšķirīgi juridiski un politiski apstākļi.

Viena valdības krīze — bet cēloņsakarība jāformulē precīzi

2026. gada 10. maijā Evika Siliņa pieprasīja aizsardzības ministra Andra Sprūda demisiju. 13. maijā PROGRESĪVIE paziņoja, ka vairs neatbalsta Siliņas valdības turpināšanu un ka premjerei vairs nav partijas frakcijas balsu. 14. maijā Siliņa paziņoja par demisiju. 28. maijā Saeima apstiprināja Andra Kulberga valdību, kurā PROGRESĪVIE vairs nepiedalījās. (premjeres lēmums par Sprūdu, PROGRESĪVO atbalsta atsaukšana, Siliņas demisija, jaunās valdības apstiprināšana)

Dokumenti ļauj teikt, ka PROGRESĪVO lēmums atņēma Siliņas valdībai līdzšinējo parlamentāro vairākumu un tieši pirms premjeres demisijas mainīja politisko situāciju. Dokumenti neļauj visu krīzi reducēt uz vienas partijas rīcību: pirms tam bija dronu incidenti, premjeres lēmums atbrīvot partijas ministru, koalīcijas savstarpējās uzticības sabrukums un opozīcijas gatavība rosināt neuzticības balsojumu.

Tāpēc drošais formulējums nav “PROGRESĪVIE nogāza valdību”, bet gan: “pēc PROGRESĪVO lēmuma vairs neatbalstīt premjeri Siliņa demisionēja, un tika izveidota cita valdība”. Politiskās atbildības jautājums paliek spēkā, bet vienkāršota cēloņsakarība būtu pārspīlējums.

Solījumi un dokumentētā rīcība

Partijas programmās atkārtojas sociālās drošības, progresīvākas nodokļu sistēmas, publisko pakalpojumu, cilvēktiesību, zaļas ekonomikas un ciešākas Eiropas sadarbības tēmas. Daļa Siliņas valdības laikā pieņemto lēmumu — partnerības regulējums un Stambulas konvencijas ratifikācija — sakrita ar PROGRESĪVO publiski paustajām prioritātēm. Tomēr šos rezultātus pieņēma Saeimas vairākums un koalīcija, tāpēc tos nedrīkst uzdot par vienas partijas vienpersonisku sasniegumu.

Savukārt satiksmes nozarē partijas 2024. gada Eiropas Parlamenta programma nosauca “Rail Baltica” par nacionālu prioritāti. Tajā pašā laikā gan Briškena nomaiņa, gan atkārtotie uzticības balsojumi Švinkam rāda, ka projekta finansēšana un vadība palika politiski strīdīga. Tā nav automātiski pierādīta programmas un rīcības pretruna: daļa problēmu radās pirms PROGRESĪVO nonākšanas ministrijā, un projekta gala rezultāts nav vienas ministrijas vai viena sasaukuma kontrolē. Taču partija nevar šo nozari vērtēt tikai kā mantotu problēmu — no 2023. gada septembra līdz 2026. gada maijam tā uzņēmās politisko atbildību par Satiksmes ministriju. (PROGRESĪVO 2024. gada EP programma, Švinkas uzticības balsojuma konteksts)

Šajā rakstā nav izveidota pilna “solījums pret rezultātu” matrica visām nozarēm. Tāpēc nedrīkst secināt, ka partija kopumā solījumus ir izpildījusi vai nav izpildījusi. Drošais secinājums ir šaurāks: vērtību jautājumos ir dokumentēta vairāku prioritāšu sakritība ar koalīcijas lēmumiem; satiksmes un aizsardzības portfeļos ir dokumentētas vadības un uzticības problēmas.

Finansējums un organizatoriskā kapacitāte

2025. gada pārskatā PROGRESĪVIE uzrādīja 584 023 eiro kopējos ieņēmumus un 698 331 eiro izdevumus. Valsts budžeta finansējums bija 523 958 eiro, saņemtie ziedojumi — 59 905 eiro, bet naudas plūsmas pārskatā biedru un iestāšanās naudās uzrādīti 20 670 eiro. KNAB atsevišķā valsts finansējuma uzskaitē norādīti 523 958,40 eiro. (Latvijas Vēstnesī publicētais 2025. gada pārskats, KNAB deklarācija, KNAB ziņojums par 2025. gada valsts finansējumu)

Šie skaitļi rāda profesionālas partijas mēroga budžetu un būtisku atkarību no publiskā finansējuma. Valsts finansējums veidoja aptuveni deviņas desmitdaļas no pārskatā uzrādītajiem ieņēmumiem. Tas nav korupcijas vai neatļautas ietekmes pierādījums; publiskais finansējums ir likumā paredzēts partiju finansēšanas instruments. Taču vēlētājam ir pamatoti prasīt, kā partija izmanto vairāk nekā pusmiljonu eiro gadā un kā tiek mērīti tās biroja, pētniecības, komunikācijas un reģionālās organizācijas rezultāti.

Organizatorisko kapacitāti apliecina spēja sagatavot 125 kandidātu sarakstu 2026. gada Saeimas vēlēšanām un 2025. gadā iegūt pārstāvniecību septiņās pašvaldībās. Taču kandidātu skaits nav kandidātu kvalitātes pierādījums, un ziņas par pašvaldību pārstāvniecību nāk no partijas pašas vadības ziņojuma — tas ir partijas oficiālais pārskats, nevis neatkarīgs apstiprinājums.

125 kandidāti un apgalvojums par “vienu latvieti”

CVK 2026. gada sarakstā PROGRESĪVAJIEM ir 125 kandidāti: 60 sievietes un 65 vīrieši; 114 kandidātiem norādīta augstākā un 11 — vidējā izglītība. CVK statistikas laukā “tautība” visiem 125 ir ieraksts “nav norādīta”. Tas nozīmē tikai to, ka tautības dati nav norādīti. Tas nepierāda, ka sarakstā nav latviešu, krievu vai citu tautību pārstāvju. (CVK PROGRESĪVO 2026. gada kandidātu saraksts un statistika)

Apgalvojums, ka 125 kandidātu sarakstā esot tikai viens latvietis, no CVK publicētajiem datiem neizriet. CVK lapā nevis viens kandidāts, bet visi 125 ir bez norādītas tautības. Turklāt Saeimas vēlēšanās kandidēt drīkst Latvijas pilsoņi, kas vēlēšanu dienā sasnieguši 21 gada vecumu; CVK pēc sarakstu reģistrācijas kandidātu atbilstību nodod pārbaudēm valsts iestādēm. Dažiem kandidātiem CVK statistikā norādīta arī otra pilsonība, taču tas neatceļ Saeimas vēlēšanu likuma prasību pēc Latvijas pilsonības. (CVK par kandidēšanas prasībām un sarakstu pārbaudi)

Tautību nedrīkst secināt pēc vārda, uzvārda, dzimšanas vietas, mājās lietotās valodas vai otras pilsonības. Šāds secinājums būtu gan faktoloģiski vājš, gan reputācijas ziņā riskants.

Galvenās dokumentētās pretrunas

1. Atbildīga pārvaldība pret personāla mainību

Partija sevi pozicionē kā profesionālas un atbildīgas pārvaldības spēku. Valdības periodā tās trīs portfeļos strādāja pieci ministri, un divas ministru maiņas notika pirms visas valdības pilnvaru beigām pēc politiski atšķirīgiem konfliktiem vai atkāpšanās. Tā ir dokumentēta spriedze starp tēlu un praksi, taču ne pierādījums, ka visi ministri strādājuši slikti.

2. “Rail Baltica” kā prioritāte pret neatrisinātu pārvaldības krīzi

Partija projektu nosauca par nacionālu prioritāti un vairāk nekā divarpus gadus vadīja Satiksmes ministriju. Finansējuma un vadības strīdi turpinājās, tika nomainīts ministrs un jaunajam ministram vairākkārt prasīta demisija. Pretruna ir daļēji apstiprināta tikai politiskās atbildības līmenī; projekta problēmu izcelsmi nevar piedēvēt vienīgi PROGRESĪVAJIEM.

3. Koalīcijas stabilitāte pret atbalsta atsaukšanu

PROGRESĪVIE bija Siliņas valdības veidojošā partija, bet 2026. gada maijā atsauca atbalstu premjerei. Tas ir skaidrs politiskās pozīcijas lūzums. Partija to pamatoja ar premjeres rīcību aizsardzības ministra jautājumā; tātad pozīcijas maiņa bija publiski paskaidrota. To var kritizēt kā valdības destabilizēšanu vai aizstāvēt kā politiskās atbildības īstenošanu, bet pats motīvu vērtējums nav pierādāms fakts.

Stiprās puses

• Partija deviņos gados pārgājusi no ārpusparlamenta statusa līdz Saeimai, valdībai, Eiropas Parlamentam un Rīgas vadībai.
• 2025. gada Rīgas vēlēšanās patstāvīgs saraksts ieguva 16,622% un 11 mandātus — rezultāts vairs nebija atkarīgs no 2020. gada kopīgā saraksta zīmola.
• Vadība nav koncentrēta vienā ilgstošā līderī; līdzpriekšsēdētāju modelis un regulāras valdes vēlēšanas var paplašināt personāla rezervi.
• 125 kandidātu saraksts, 91,2% kandidātu ar augstāko izglītību un pārstāvniecība vairākās pašvaldībās rāda ievērojamu organizatorisku apjomu. Šie rādītāji nepasaka, cik kandidāti ir politiski gatavi darbam, bet apliecina atlases un kampaņas infrastruktūru.
• Partijas programmatiskā līnija sociālajos, zaļajos un cilvēktiesību jautājumos vairākos vēlēšanu ciklos ir atpazīstama.

Dokumentētie riski

• Biežas publiskās vadības konfigurācijas apgrūtina vienas ilgtermiņa atbildības līnijas izsekošanu.
• Valdības periodā divos no trim partijas portfeļiem ministrs tika nomainīts pirms valdības beigām; trešajā premjere pieprasīja ministra demisiju.
• Satiksmes portfelis radīja ilgstošu reputācijas slodzi saistībā ar “Rail Baltica”, “airBaltic” un uzticības balsojumiem. Raksts neapgalvo, ka visas šo nozaru problēmas radīja PROGRESĪVIE.
• 2026. gada atbalsta atsaukšana premjerei partiju tieši saista ar valdības vairākuma sabrukumu. Atbildība par visu krīzi tomēr bija sadalīta starp vairākiem aktoriem un notikumiem.
• Aptuveni 90% 2025. gada ieņēmumu veidoja valsts finansējums. Tas nodrošina stabilitāti, bet rada atkarību no vēlēšanu rezultātiem un publiskā finansējuma režīma.
• 125 kandidātu sarakstā ir sadarbības partneru pārstāvji. Vēlētājam jāpārbauda ne tikai saraksta zīmols, bet arī katra kandidāta faktiskā partijas piederība un iepriekšējā politiskā darbība.

Autora komentārs

PROGRESĪVIE vairs nav partija, kurai pietiek teikt: mēs būtu darījuši citādi. Tā ir bijusi pie galda, kur pieņem lēmumus, sadala budžetu un maina ministrus. Tas ir politiskā brieduma ieguvums un vienlaikus ērtāko attaisnojumu beigas.

Tagad jautājums vairs nav par PROGRESĪVO nodomiem. Jautājums ir par to, ko partija iemācījās, vadot ministrijas, mainot ministrus un visbeidzot atsaucot atbalstu valdībai. Vai pēc šīs pieredzes ir palikusi stiprāka institūcija — vai tikai jauns priekšvēlēšanu stāsts?

Vadības maiņu skaits pats par sevi mani nepārliecina ne par partijas spēku, ne vājumu. Svarīgāks ir jautājums, vai pēc katras maiņas paliek institucionāla atmiņa. Arī valdības krišana nav pierādījums, ka PROGRESĪVIE rīkojās pareizi vai nepareizi. Tā ir epizode, par kuru partijai jāsniedz precīzāks skaidrojums nekā priekšvēlēšanu sauklis.

Ko vēlētājam pašam pārbaudīt

• Atveriet CVK 2026. gada sarakstu un izlasiet ne tikai līderu, bet arī sava apgabala kandidātu deklarēto darba pieredzi.
• Salīdziniet partijas 2022. un 2026. gada programmas: kuri solījumi atkārtojas pēc darba valdībā?
• Saeimas vietnē pārbaudiet frakcijas balsojumus jautājumos, kas jums ir svarīgi; nepaļaujieties tikai uz partijas sociālo tīklu kopsavilkumiem.
• KNAB datubāzē pārbaudiet gada pārskatu, ziedojumus un priekšvēlēšanu izdevumus.
• Izlasiet 2026. gada maija valdības krīzes notikumu secību no 10. līdz 28. maijam, pirms pieņemt vienkāršotu versiju par vienu vainīgo.

Pārbaudiet paši

Šā raksta secinājumi ir veidoti tā, lai lasītājs varētu atvērt tos pašus avotus. Primārais avots pierāda konkrēto datu punktu; tas ne vienmēr pierāda autora politisko interpretāciju. Partijas mājaslapa izmantota tikai tās programmu, struktūras un pašas skaidrojumu atspoguļošanai.

Primārie avoti

• CVK — PROGRESĪVO 2026. gada kandidātu saraksts un statistika
• CVK — 2018. gada Saeimas vēlēšanu mašīnlasāmā datu kopa
• CVK — 2022. gada Saeimas mandātu sadalījums
• CVK — 2025. gada Rīgas domes rezultāti
• Saeima — Švinkas apstiprināšana ministra amatā
• Saeima — Kulberga valdības apstiprināšana
• Ministru kabinets — Sprūda demisijas pieprasījums
• Ministru kabinets — Siliņas demisija
• Latvijas Vēstnesis — PROGRESĪVO 2025. gada pārskats
• Latvijas Vēstnesis — 2024. gada partijas valdes reģistra izmaiņas
• KNAB — PROGRESĪVO 2025. gada deklarācija

Sekundārie avoti

• LSM — vadības maiņa 2019. gadā
• LSM — vadības maiņa 2023. gadā
• LSM — vadības maiņa 2024. gadā
• LSM — PROGRESĪVO atbalsta atsaukšana Siliņas valdībai
• LSM — 2024. gada EP rezultāti

Nepietiekami pierādītie apgalvojumi

Šīs tēzes tika pārbaudītas, bet rakstā nav izmantotas kā fakti, jo pierādījumu tām nepietiek:

• “Deviņi gadi, pieci vadītāji” — “deviņi gadi” der tikai juridiskās partijas vecumam; “pieci vadītāji” neatbilst ne unikālo personu, ne vadības konfigurāciju skaitam.
• “PROGRESĪVIE vieni paši nogāza valdību” — notikumu secība apstiprina partijas atbalsta atsaukšanu pirms premjeres demisijas, bet ne vienīgo cēloni.
• “125 kandidātu sarakstā ir tikai viens latvietis” — CVK dati to neapstiprina; visiem 125 tautība nav norādīta.
• “Ministru maiņas pierāda visas partijas nekompetenci” — nepamatota kolektīvās atbildības un cēloņsakarības paplašināšana.
• “Ziedojums vai valsts finansējums pierāda ietekmes pirkšanu” — nav juridiska vai faktoloģiska pamata.

Atklātie robi

Trīs jautājumi palika ārpus šī raksta pierādījumu bāzes, un lasītājam tas jāzina:

• Nav veikts visu 125 kandidātu individuālais audits. CVK statistika apliecina saraksta sastāva laukus, ne kandidātu kompetenci vai reputācijas drošību.
• Nav izveidota pilna 2022. gada solījumu matrica pret Saeimas balsojumiem, budžetiem un valdības lēmumiem, tāpēc raksts nesniedz kopēju solījumu izpildes spriedumu.
• Nav veikts individuālo 2025.–2026. gada ziedotāju un priekšvēlēšanu izdevumu pilns audits; finansējuma sadaļa balstās gada pārskata kopsummās.