Knezins airBaltic · 49 jautājumi · 12 min

Publiska hronoloģija · Valsts finanšu risks

Četrdesmit deviņi jautājumi Satiksmes ministrijai par valsts naudu airBaltic — un kas notika tālāk

Princips tiek piemērots publiski. Izvērtējums, uz kura tas balstās, nav pieejams.

Īsumā

  1. No 13. līdz 19. augustam iesniedzu Satiksmes ministrijai četrus informācijas pieprasījumus — kopā 49 jautājumus par valsts finanšu risku AS «Air Baltic Corporation». Visi pamatoti ar Informācijas atklātības likuma 2. un 10. pantu, parakstīti ar drošu elektronisko parakstu, piegādāti oficiālajā elektroniskajā adresē ar piegādes identifikatoriem.
  2. Ar 20. augusta vēstuli Nr. 03.2-02/2521 ministrija pieprasījumus pārsūtīja pašam airBaltic «izskatīšanai pēc būtības un atbildes sniegšanai». Vēstules adresāts ir uzņēmums; es tajā norādīts vienīgi «informācijai». 22. augustā iesniedzu formālus iebildumus. 24. augustā publicēju procesuālo hronoloģiju LinkedIn, Facebook un X. 26. augustā ministrija e-pastā paziņoja, ka atbilde tiks sniegta viena mēneša laikā — pēc Iesniegumu likuma normas. Tā ir pretēja nostāja tai, kas pausta 20. augusta vēstulē. Tajā pašā dienā iesniedzu procesuālu precizējuma pieprasījumu (P1–P5).
  3. Kamēr notiek strīds par piemērojamo likumu, valdība 25. augustā pieņēma lēmumu, kas tieši balstīts uz privātā tirgus dalībnieka principu — proti, uz to pašu izvērtējumu, par kuru es jautāju un kuru redzēt nav ļauts.
Pirmā daļa

Konteksts

2026. gada 11. augustā airBaltic paziņoja par jaunu biznesa plānu: flote līdz gada beigām samazināma no 54 līdz 36 lidmašīnām, ar pakāpenisku pieaugumu līdz aptuveni 40 lidmašīnām 2031. gadā. Iepriekšējais plāns par simt lidmašīnām vairs nav spēkā.

Finansējuma vajadzība: 225 miljoni eiro pagaidu finansējuma, kas nodrošināms ar to pašu nodrošinājuma kopumu, kurš šobrīd nodrošina 2029. gada obligācijas. Ilgtermiņā — rekapitalizācija ar 225 miljonu eiro jaunu aizņēmumu un 100 miljonu eiro jaunu pašu kapitālu; daļa esošo 2029. gada obligāciju konvertējama kapitāldaļās, atlikums aizstājams ar jaunu, mazāku parādu līdz 125 miljoniem eiro.

17. augustā atkārtotā obligāciju turētāju sapulce apstiprināja 14. augusta un 14. novembra kupona maksājumu kapitalizāciju — procenti tiek pieskaitīti pamatsummai, nevis izmaksāti naudā — un pagaidu atbrīvojumu no minimālās likviditātes prasībām līdz 2026. gada novembrim.

20. augustā Saeima steidzamības kārtā pieņēma «Air Baltic Corporation AS» finanšu stabilizācijas pasākumu likumu. Par balsoja 54 deputāti, pret — 21, atturējās viens. Valsts prezidents likumu izsludināja 25. augustā, un tas stājās spēkā 26. augustā.

25. augustā Ministru kabinets atbalstīja Satiksmes ministrijas informatīvo ziņojumu, atliekot neatmaksātās valsts aizdevuma pamatsummas 18 miljonu eiro apmērā, procentu un atlikšanas maksas samaksu līdz 2026. gada 30. decembrim, saglabājot 2 % gada atlikšanas maksu.

Otrā daļa

Trīs lomas vienā rokā

Kampaņas analītiskais kodols ir šis: valsts attiecībā pret airBaltic vienlaikus ir akcionārs, obligāciju turētājs un aizdevējs.

Tā nav mana interpretācija. Tie ir likumdevēja paša vārdi. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas paziņojumā par likumprojektu teikts, ka tā mērķis ir radīt valstij kā airBaltic akcionāram, kreditoram un obligāciju turētājam iespēju savlaicīgi pieņemt lēmumus uzņēmuma finanšu stabilizācijas procesā un rīkoties līdzvērtīgi ar pārējiem investoriem un kreditoriem.

Tā pati formulējuma struktūra atkārtojas Satiksmes ministrijas 25. augusta paziņojumā: valsts kā akcionārs, kreditors un obligāciju turētājs saglabā iespēju koordinēti aizstāvēt savas intereses līdzvērtīgi citiem tirgus dalībniekiem.

Kāpēc tas ir problēma. Katra loma prasa pretēju rīcību:

Kad viena institūcija ieņem visas trīs pozīcijas, tā balso pati par savu prasījumu, izvērtē pati savu lēmumu un pati sev apstiprina, ka rīkojusies kā tirgus dalībnieks. Tieši šis pēdējais solis — tirgus ekonomikas dalībnieka principa (MEOP) izvērtējums — ir ES valsts atbalsta regulējuma stūrakmens. Ja izvērtējums netiek publiskots, to nav iespējams pārbaudīt.

Šī nav apsūdzība shēmā. Tas ir pārvaldības struktūras trūkums, kas rada sistemātisku interešu konfliktu neatkarīgi no iesaistīto personu nodomiem. Es to tā arī formulēju katrā pieprasījumā.

Trešā daļa

Kas ir jautāts

Četri pieprasījumi · 13.–19. augusts
Pieprasījums Datums Jautājumi Piegāde
Pamatpieprasījums 13.08.2026. plkst. 21.13 1.–30. e-adrese, OEAL-1104534520
Pirmais papildu 15.08. (e-pasts) / 19.08. plkst. 05.44 (dublikāts e-adresē) 31.–38. FM reģ. Nr. 2026/9785
Otrais papildu 18.08. / piegādāts 19.08. plkst. 05.44 39.–44. e-adrese, OEAL-1104845810
Trešais papildu 19.08. plkst. 22.14 45.–49. e-adrese, OEAL-1105000891

Jautājumu blokos

Katrā pieprasījumā ir viena un tā pati atruna: ja atbildi liedz komercnoslēpums vai notiekošas sarunas, lūdzu norādīt konkrēto tiesību normu, datumu, pēc kura informācija kļūs pieejama, un vai tā ir sniedzama Saeimas komisijai slēgtā sēdē.

Ceturtā daļa

Ministrijas atbilde: pārsūtīšana uzņēmumam

2026. gada 20. augusta vēstule Nr. 03.2-02/2521, parakstīta valsts sekretāra, e-adresē saņemta 21. augustā plkst. 8.17. Saturs: atsaucoties uz Iesniegumu likuma 4. panta pirmo daļu, ministrija pārsūta iesniegumus AS «Air Baltic Corporation» izskatīšanai pēc būtības un atbildes sniegšanai. Vienlaikus ministrija lūdz uzņēmumu informēt ministriju par sniegto atbildi.

Divi iebildumi.

Pirmais — piemērots likums, kas uz šiem dokumentiem neattiecas. Iesniegumu likuma 2. panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasījumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātības likumu. Visi četri dokumenti ir pamatoti tieši ar Informācijas atklātības likuma 2. un 10. pantu.

Otrais — pārsūtīšana subjektam, kas nav iestāde. Pat ja Iesniegumu likums būtu piemērojams, tā 4. panta pirmā daļa pieļauj pārsūtīšanu vienīgi citai kompetentai iestādei. Akciju sabiedrība, kurai attiecīgajā jomā nav deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi, nav iestāde šā likuma izpratnē, un tai nav likumā noteikta pienākuma atbildēt uz privātpersonas informācijas pieprasījumu. Pārsūtīšana subjektam bez atbildēšanas pienākuma pēc būtības ir atteikums izskatīt pieprasījumus, nenoformējot atteikumu tā, lai to varētu apstrīdēt.

Un praktiskais arguments, kas nav juridisks. Uzņēmums objektīvi nevar atbildēt:

  • kā Valsts kase balsoja 17. augusta sapulcē un uz kāda pamata;
  • ko Ministru kabinets nolēma 14. augusta ārkārtas slēgtajā sēdē;
  • vai un kurš sagatavoja MEOP izvērtējumu un vai notikusi saziņa ar Eiropas Komisiju;
  • kāda ir valsts kopējā finanšu ekspozīcija un kur ir riska griesti.

Tie ir valsts lēmumi, valsts dokumenti un valsts uzskaite.

Papildu apstāklis. Vēstule datēta ar 20. augustu — to pašu dienu, kad Saeima pieņēma airBaltic finanšu stabilizācijas pasākumu likumu, kas paredz īpašu kārtību tieši valsts dalībai šajā procesā un uzliek Ministru kabinetam pienākumu reizi ceturksnī ziņot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

22. augustā plkst. 9.21 iesniedzu formālus iebildumus ar atkārtotu lūgumu sniegt atbildes pēc būtības. Kopijas informācijai — Finanšu ministrijai, Valsts kasei un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Piektā daļa

Otrā pretruna: 26. augusta paziņojums

2026. gada 26. augustā plkst. 9.34 no ministrijas e-pasta adreses saņemts paziņojums: atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta 3.¹ daļai atbilde uz «informācijas pieprasījumu» tikšot sniegta viena mēneša laikā. Paziņojumā nav norādīts reģistrācijas numurs, sagatavotājs vai parakstītājs.

Šeit ir trīs atsevišķas problēmas.

Nesavienojamas nostājas. 20. augusta vēstule balstās uz pieņēmumu, ka atbildēt piekrīt uzņēmumam. 26. augusta paziņojums balstās uz pretēju pieņēmumu — ka atbildēs ministrija un termiņš tiek skaitīts ministrijā. Abas vienlaikus spēkā būt nevar. Ja jautājumi nav ministrijas kompetencē, tā termiņu neskaita. Ja skaita — pārsūtīšanai nebija pamata.

Kvalifikācija pret sekām. Ministrija manus dokumentus pati apzīmē par informācijas pieprasījumiem, bet termiņu nosaka pēc likuma, kurš saskaņā ar tā paša likuma 2. panta otro daļu uz informācijas pieprasījumiem neattiecas.

Izņēmuma norma bez konstatēta apstākļa. No 2026. gada 1. marta spēkā esošajā redakcijā Iesniegumu likuma 5. panta trešā daļa noteic vispārīgo termiņu — ne vēlāk kā 10 darbdienas. Mēneša termiņš pēc 5. panta 3.¹ daļas ir izņēmums, kas piemērojams vienīgi tad, ja nepieciešama papildu informācijas iegūšana, sadarbība ar citām iestādēm vai liela apjoma informācijas analīze. Paziņojumā nav norādīts, kurš no šiem trim apstākļiem konstatēts. Norādīta vienīgi norma.

Izvēlei ir sekas. Iesniegumu likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka tiesas kontrolei nav pakļauti jautājumi, kas izriet no 5. panta 3.¹ daļas. Informācijas atklātības likumā līdzvērtīgas izslēdzošas normas nav. Piemērojamā likuma izvēle tādējādi tieši nosaka, vai iesniedzējam paliek tiesību aizsardzības līdzeklis.

26. augustā iesniedzu procesuālu precizējuma pieprasījumu ar pieciem jautājumiem (P1–P5) — par 20. augusta vēstules statusu, par konstatēto apstākli, par piemērojamo likumu, par termiņa atskaites datumu katram no četriem dokumentiem un par reģistrācijas numuriem. Lūgtais atbildes termiņš — piecas darbdienas.

Šis dokuments neatsauc 22. augusta iebildumus.

Sestā daļa

Kāpēc tas ir svarīgi tieši tagad

Kamēr notiek strīds par to, kurš likums attiecas uz maniem jautājumiem, lēmumi tiek pieņemti.

25. augustā Ministru kabinets atbalstīja grozījumus aprīļa valsts aizdevuma līgumā. Ministrijas paziņojumā tieši norādīts, ka grozījumi tiks veikti, ievērojot privātā tirgus dalībnieka principu un piemērojot komercdarbības atbalsta regulējuma nosacījumus. Tajā pašā paziņojumā apstiprināts, ka Valsts kase arī turpmāk pārstāvēs valsti kā obligāciju turētāju un piedalīsies turpmākajās sapulcēs, atbalstot valdības apstiprinātos pasākumus.

Tas nozīmē sekojošo. Valsts publiski atsaucas uz tirgus dalībnieka principu kā savas rīcības tiesisko pamatu — un vienlaikus atsaka vai atliek uz mēnesi atbildi uz jautājumiem par to, kurš šo izvērtējumu sagatavoja, ar kādu metodi, ar kādu secinājumu un vai par to informēta Eiropas Komisija (17.–19., 33., 40., 49. jautājums).

Princips tiek piemērots publiski. Izvērtējums, uz kura tas balstās, nav pieejams.

Otrs apstāklis attiecas uz secību. Valsts kase balsoja obligāciju turētāju sapulcē 17. augustā, piekrītot savu procentu ienākumu kapitalizācijai. Likums, kas nosaka īpašu kārtību valsts dalībai šajā procesā, pieņemts 20. augustā. Balsojums notika pirms likuma. Tas pats par sevi nenozīmē prettiesiskumu — valdības pilnvarojums Valsts kasei bija dots agrāk, jūlija beigās —, bet tas nozīmē, ka valsts prasījuma struktūra tika mainīta pirms parlamentārā regulējuma, kas šādiem lēmumiem tagad noteikts.

Septītā daļa

Publikācijas

24. augustā plkst. 7.30 publicēju procesuālo hronoloģiju trijos kanālos: LinkedIn, Facebook un X (pavediens deviņos ierakstos). Saturs — pieprasījumu piegādes ieraksts, 20. augusta vēstule, abi juridiskie iebildumi, salīdzinājums ar Finanšu ministrijas rīcību (tā, saņemot tos pašus dokumentus vienīgi informācijai, reģistrāciju apstiprināja abas reizes — 17. augustā ar Nr. 2026/9785 un 20. augustā ar Nr. 2026/9999).

Šis raksts ir kanoniskā versija. Sociālo tīklu ieraksti ir norādes uz to.

Astotā daļa

Kas nav zināms

Godīgs saraksts.

  • Kā Valsts kase balsoja pa katru 17. augusta darba kārtības punktu atsevišķi. Zināms, ka lēmumi tika pieņemti; valsts balsojuma saturs un pamatojums nav publiskots.
  • Vai MEOP izvērtējums vispār eksistē rakstveidā attiecībā uz katru atsevišķo soli — aprīļa aizdevumu, tā pagarinājumu, procentu kapitalizāciju, plānoto papildu obligāciju iegādi.
  • Vai un kad notikusi saziņa ar Eiropas Komisiju.
  • Uzņēmuma novērtējums (pre-money valuation), pēc kura notiks prasījumu konvertācija kapitālā, un kurš to veic.
  • Valsts kopējā ekspozīcija vienā skaitlī pēc visu augusta lēmumu īstenošanas.
  • Publiskajā telpā izplatītie parametri par valsts līdzdalības samazinājumu līdz 25 % plus viena akcija un par 325 miljonu eiro kopējo rekapitalizāciju primārā avota nav. Es tos savā 43. jautājumā norādīju tieši kā neapstiprinātus un lūdzu apstiprināt vai atspēkot. Likums pats nosaka citus limitus: jaunemitētu obligāciju iegāde līdz 30 miljoniem eiro, valstij piederošo obligāciju prasījumu pārveidošana līdz 50 miljoniem eiro.

Skaitļi, kas šajā rakstā minēti, ir no publiskiem avotiem. Ja kāds no tiem ir neprecīzs, labošu un atzīmēšu labojumu.

Devītā daļa

Kas seko

  • Atbilde uz procesuālajiem jautājumiem P1–P5.
  • Ministrijas nostāja par piemērojamo likumu — no tās izriet, vai atteikumu vispār būs iespējams apstrīdēt tiesā.
  • Atbildes pēc būtības uz 1.–49. jautājumu.
  • Ministru kabineta pirmais ceturkšņa ziņojums Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai saskaņā ar jauno likumu.
  • Pagaidu finansējuma darījuma faktiskie nosacījumi un tas, vai valsts tajā piedalās uz identiskiem noteikumiem ar privātajiem investoriem, kā publiski apgalvots.

Ja atbildes netiek sniegtas vai atteikums netiek noformēts Informācijas atklātības likumā noteiktajā kārtībā, izmantošu likuma 15. pantā paredzētās tiesības apstrīdēt iestādes lēmumu un faktisko rīcību.

Dokumenti

Visi zemāk minētie dokumenti ir parakstīti ar drošu elektronisko parakstu un satur laika zīmogu.

  1. Informācijas pieprasījums, 13.08.2026. (1.–30. jautājums)
  2. Papildu informācijas pieprasījums, 15.08.2026. (31.–38. jautājums)
  3. Otrais papildu informācijas pieprasījums, 18.08.2026. (39.–44. jautājums)
  4. Trešais papildu informācijas pieprasījums, 19.08.2026. (45.–49. jautājums)
  5. Satiksmes ministrijas 20.08.2026. vēstule Nr. 03.2-02/2521
  6. Iebildumi pret iesniegumu pārsūtīšanu, 22.08.2026.
  7. Procesuāls precizējuma pieprasījums, 26.08.2026. (P1–P5)

Avoti